Aliens

Dienvidsudāna

Konflikts sākās 2003.gadā, kad vietējo nēģeru cilšu pārstāvji ķērās pie ieročiem, lai atb rīvotos no gadiem ilgās diskriminācijas, ko sistemātiski veicināja arābu valdība. Viņi grāva valsts iestādes, ieņēma kazarmas un nolaupīja daudz ieroču. Sudānas arābu valdība par atbildi sāka iznīcināt nēģerus šai Rietumsudānas provincē, un vajāt viņus arī Hartūmā. Valdība atriebjas par 2003.gada sacelšanos, tās izveidotās kaujinieku džandžavit vienības terorizē nēģerus. Slkaujinieki un valdības armijas izlūkdienesti spīdzina un slepkavo cilvēkus ANO novērotāju acu priekšā. aktiņš turpinājās arī pēc 2006.gadā parakstītā miera līguma.
Iznīcināti 170 – 225 tūkstoši. Bēgļu gaitās devušies ap 2.5 miljoniem cilvēku, ap 200 000 no tiem dzīvo Čadas bēgļu nometnēs. Provinces teritorija ir 10 reizes lielāka par Latviju. Te dzīvo ap 7 miljoni iedzīvotāju. 2006.gada maijā karojošās puses parakstīja miera līgumu. Īpaši izplatītas kļuvušas izvarošanas, kuras arābi izmanto kā cīņas līdzekli. 

ANO apsūdz islāma republikas valdību kara noziegumos. Daļa vainas jāuzņemas arī dumpiniekiem, tomēr Hāgas Starptaitiskā kara tribunāla slēdziens notikušajā principiāli vaino Sudānas valdību. Baširs gan ir atbildējis ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna prasībai un apsolīja atbalstīt 7000 Āfrikas savienības karavīru nosūtīšanu uz šo reģionu.

Nemiernieki. „Taisnības un vienlīdzības kustība”.

Iznīcinātie ciemi un pilsētas - Bandago.

Konflikts Darfūras dienvidos. 22 gadus te pliosījies asiņains pilsoņu karš. Tas sākās, jo valdība mēģināja piespiest lai vietējie nēģeru pagāni un kristiešu kopiena pārietu islāma ticībā un dzīvotu pēc šariata – arabizācijas politika. 2005.gada maijā beidzot tika noslēgts miers, un uz šo reģionu tika nosūtīta neapbruņota ANO novērotāju grupa, kura ir apdraudēta un bezpalīdzīga. Vardarbība, bads un haoss turpinās,bet valdība aogalvo, kviss ir mierīgi. Sudānas dienvidu iedzīvotāju pārstāvji esot iekļauti Hartumas nacionālajās vienībās. 2011.gadā ir paredzēts referendums par neatkarību.