Dižkoki
- Detaļas
- Publicēts 30 Septembris 2021
- 1495 skatījumi
Lietuvas dižkoki. Lietuvas resnākais osis - Raganas osis Plateļu muižas parkā Žemaitijā. Lietuvas resnākais ozols - Stelmužes ozols Augštaitijā.
Lielākais banjana koks. Aug Kalkutas botāniskajā dārzā. Ginesa grāmatā ierakstīts kā platākais (iet platumā no viena stumbra, līdz centrālais stumbrs iet bojā) koks pasaulē, vairāk kā 250 gadu vecs.
Latvijas dižkoki. Latvijā aug 54 sugu koki - vietējie un svešzemju.
2021.gadā Latvijā reģistrēti 11 500 dižkoki, tie nokļuvuši valsts nozīmes dabas pieminekļu sarakstā. Lai novērstu dižkoka augšanai nelabvēlīgus apstākļus teritorija zem koka vainaga un 10 m plata josla ap to ir noteikta kā īpaši aizsargājama. Lai dižkoku būtu vieglāk atpazīt dabā, tam piestiprina īpašu zīmi.
Ideja par dižkoku nozīmīgumu virmoja gaisā jau XX gs. 30.gados. Pēc tam ar to nodarbojās Artis Baiža, 1968.gadā ar dižkoku uzskaiti sāka nodarboties mežkopis Staņislavs Saliņš. Viņu arī var dēvēt par "dižkoku tēvu," jo viņš pirmais sabiedriskā vidē un zinātniskā apritē ieviesa dižkoka jēdzienu kā terminu un 1974.gadā izdeva pirmo grāmatu par šo tēmu "Latvijas dižkoki un retie koki" - tajā bija uzskaitīti 626 koki.
Savulaik XX gs. 70. un 80.gados darbjās "Dižkoku atbrīvotāju grupa," ko bija organizējis Imants Ziedonis. Pie viena tas arī bija veids, kādā stiprināt nacionālās vērtības - tādēļ grupai līdzi uzmanīgi sekoja krievu čekisti. Ziedoņa iedvesmoti, cilvēki organizējās tādai kustībai. 1976.gadā Ungurmuižas parkā tika sarīkota pirmā dižkoku atbrīvošanas talka un pēc tam tādas regulāri notika visā Latvijā 20 gadu garumā.
Viens no I.Ziedoņa līdzgaitniekiem - Guntis Eniņš, dižkoku un dabas pētnieks, vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Viņš apzinājis un aprakstījis vairāk kā 900 dižkoku, nodibinājis atklāto sabiedrības fondu "Dabas retumu krātuve." Fonda biedri joprojām dodas pārgājienos pa visu Latviju, lai meklētu, apzinātu un reģistrētu dabas retumus, arī dižkokus.
2018.gadā dabas pētnieks un dižkoku meklēšanas entuziasts Arnis Bērziņš Dabas aizsardzības pārvaldei dāvināja datus par vairāk kā 2000 kokiem - gan potenciālajiem, gan jau reģistrētajiem dižkokiem, kurus bija apzinājis 35 gadu laikā.
Nozīmīgu darbu dižkoku, īpatnēju un kultūrvēsturisku koku apzināšanā paveikuši arī Atis un Julita Kluši, kas savus datus apkopojuši vietnē Dziedava.lv.
Saites.
Koki.
