Dienviddžordžijas sala
Sala Atlantijas okeāna dienvidos, ap 170 km gara un līdz 40 km plata. Tā atrodas 1450 km no Stenlijas Folklendu salās un 2050 km no Horna raga.
Vēsture. Uzskata, ka pirmo reizi salu ieraudzījis Londonas tirgonis Rošē 1675.gadā, kura kuģi projām aiznesis vējš, jo viņš devies uz Horna ragu.
Tieši pēc 100 gadiem - 1775.gadā salā ieradās slavenais britu kuģinieks Džeimss Kuks, kurš bijis pārsteigts par lielo pingvīnu un roņu skaitu. kuks cerējis, ka atklājis jaunu kontinentu, tāpēc jutās vīlies, kad tā izrādījās tikai sala. Viņa apbrauktais rags nokrustīts par vilšanās ragu. Toties salu nokrustīja par godu karalim Džordžam III un pasludināja par Lielbritānijas īpašumu, tad kuģoja prom.
Pēc Kuka sniegtajām ziņām šeit sāka ierasties roņu mednieki.
XX gs. sākumā ieradās arī vaļu mednieki. Pēc divām viesošanās reizēm 1904.gadā Gritvikenā zviedrs C.A.Larsens nodibināja pirmo vaļu mednieku staciju. Sākumā ar diviem kuģiem ieradās ap 60 strādnieku. Mednieki dienā pārstrādāja 25 vaļus, un vienīgais ierobežojums bija produkcijas mucu daudzums. Peļņa bija milzīga.
Drīz vien larsenam pievienojās vēl uzņēmumi no Norvēģijas un Anglijas, kopumā nu bija 6 vaļu mednieku stacijas. tas sāka radīt drauduz vaļu pastāvēšanai un nozveju sāka ierobežot. Tomēr jūrā darbojās 41 kuģis (ar 232 vaļu mednieku kuģiem), uz kura bija organizēta vaļu nozveja un tūlītēja poārstrāde, pie tam tie nepakļāvās nekādiem likumiem.
Tomēr lielais nogalināto vaļu skaits radīja produktu pārprodukciju, tādēļ fabrikas sāka slēgt. Pēdējo 1965.gada nogalē slēdza Gritvikenas staciju. Kopš pirmās stacijas atvēršanas ap salu tika nogalināti 175 250 vaļi. Līdz šai dienai var aplūkot pamestās vaļu mednieku stacijas.
Salas augstākais punkts ir Pageta kalns (2934 m) un vēl 12 citas virsotnes ir augstākas par 2000 m. Puse no salas ir klāta ar sniegu un ledu cauru gadu, uz salas ir vairāk kā 160 ledāju, kuru skaits gan samazinās globālās sasilšanas dēļ.
Objekti.
Pamestās vaļu mednieku stacijas.
Baznīca. Norvēģijā ražotā ēka uzslieta 1913.gadā. Visā Dienviddžordžijas vēsturē reģistrēti 13 dzimšanas gadījumi un dažas laulības.
Pasts un muzejs atvērti vasarā.
Kapsēta. Te apbedīts polārpētnieks Ernests Šekltons, kas savas trešās Antarktīdas ekspedīcijas laikā ar kuģi Quest piestāja salā. 1922.gada 5.janvāra rītā viņš mira ar sirdstrieku kuģa kajītē.
Salā un tās apkaimē sastopamas 87 putnu sugas. Grandiozas karalisko pingvīnu kolonijas, kas ir otra lielākā pingvīnu pasuga pēc imperatorpingvīniem - kopumā te ligzdo ap 450 000 karalisko pingvīnu pāru, un tā ir viena no lielākajām tādām putnu kolonijām pasaulē. Pēc noteikumiem tūristiem jāievēro 5 m distance no tiem.
Te ligzdo arī klejojošie albatrosi. Lai izperētu mazuli, nepieciešamas 290 dienas. Pāris var izaudzināt vienu mazuli 2 gados. kad tas paaudzies, dodas prom no salas un atgriežas tur tikai 7 gadu vecumā, lai meklētu otru pusīti un perētu mazuli. parasti līdz 13 gadu vecumam tie ir izaudzinājuši vienu mazuli. Dzīves ilgums - 50-60 gadu. Spārnu pletums ap 3 m.
Jūras zīloņi un roņi.
Apmēram 70% no Dienviddžordžijas ienākumiem veido zvejas licences. gada laikā salu apciemo kādi 50 kugi un ap 6000 cilvēku.
