Dārglietu krātuve (fragmenti)
Imanta Kores tulkojums.
Lielā Rata (Mahajanas) Sutru fragmenti no „Dārglietu krātuves”(1): Budas teiktais par Vidējo ceļu, par Tukšumu, par Atmošanās ideju.
I. ... Tas, ka „atmans ( dvēsele ) ir” – tā ir viena galējība(2), bet tas, ka „atmans nav” - otra. Tas, o Kašjapa, tāpat skaidrs ( katram saprotošajam ). Bet, ka tas, kas vidū, vidējību – tas nekādi nav ne acīmredzams(3), ( vai ) bezformīgs(4) un neizsakāms(5). Vidējība sasniedzams ( tikai ) ar dharmas realitātes refleksīvo izpēti(6), kura arī ir Vidējais Ceļš(7). Līdzīgā veidā, o Kašjapa, ja kāds teiktu „doma ir reāla”(8), tā būs viena galējība, bet ja teiks „doma ir nereāla”, tad otra. Vai arī Vidējā ceļa nozīmē vidējība šeit – ne domās, ne prātā, ne apziņā, visa tā vienkārši nav. Tāds ir Vidējais ceļš(9).
Te atkal, Kašjapa, dharmas realitātes refleksīvajā izpētē, ne no Tukšuma visas dharmas ir tukšas, bet no tā, ka katra dharma tukša pati sevī. Un ne aiz Bezzīmīguma visas dharmas bezzīmīgas, bet no tā, ka katra dharma bezzīmīga pati sevī, vai bezzīmīgas dharmas no to Dharmiskuma spēka... No tā, Kašjapa, tukša arī personība(10), tukša ir esība un neesība, rašanās un iznīcība, tukša nākotne, pagātne un tagadne. Un ko tu, tukšs ir arī Tukšums. Meklē pamatu Tukšumā, nevis personībās un ne esībā. Vai Tukšumā iekļuvušā nepastarpinātajā domā, jau esi atradis tajā savu pamatu un atbalstu. Tā es tev saku, Kašjapa. Tā, ka tie, kuri meklē Tukšumā teoriju, nesaprot, ka Tukšums – zāles no visām teorijām, koncepcijām un skatupunktiem, no kuriem tie neizārstēsies vai ir neizārstājami(11).
II. ...Teica tad Budam Bodhisatva Mandžušri: „Ja dēli un meitas no labām ģimenēm gribēs zināt Budas stāvokli, tad lai viņi to zina nekā acs stāvokli, ne kā auss stāvokli, ne kā ķermeņa stāvokli un ne kā prāta stāvokli. O Buda, visās pasaulēs slavētais, Budas stāvoklis – tas ir ne-stāvoklis. Tagad apgaismo mani, kas ir Pilnīgā Absolūtā Atmošanās?”
Buda: „Tas ir Tukšuma stāvoklis, vai visi jēdzieni un idejas vienādi savā tukšībā. Tas ir pilnīgs vēlmju neesamības stāvoklis, vai trīs visuma apgabali(12) līdzīgi ( savos centienos un vēlmēs ). Tas ir Bezzīmīguma stāvoklis, vai visas zīmes vienādas līdzīgas. Tas ir ne-darbības stāvoklis, vai visas darbības līdzīgas. Un tas – nenosacītais stāvoklis, tāpēc, ka visas nosacītās dharmas līdzīgas ( savā nosacītībā )(13)”.
Mandžušri: „O visās pasaulēs slavētais, kas ir nenosacītais stāvoklis?”
Buda: „Domas neesamība – lūk kas ir nenosacītais stāvoklis. Tomēr kādā vienādībā atrodas Tadhagata, vienādībā kam vai kuram?”
Mandžušri: „Tadhagata atrodas tieši tādā vienādībā, kādā atrodas tās dzīvās būtnes, kuras rīkojas vēlmju, neizpratnes un naida ietekmēti. Spriežot tādā veidā tālāk, mēs nonākam pie domas, ka ja nebūtu Tukšuma, kas gan tad varētu runāt par vēlmēm, neizpratni un naidu. Saki jel Buda: tikai tāpēc, ka ir ne-rašanās, ne-kļūšana un ne-rīcība, mēs varam runāt par rašanos, kļūšanu un rīcību...”
Buda: „Dharmas savā realitātē nesasniedzamas Augstākajā Gudrībā kā veidojumi no Tukšuma. Un ne apcerē ( tie sasniedzami ) kā tukši: tie tā ir tukši paši pa sevi(14)”.
III. Buda: „Tādā veidā, o Kašjapa, Bodhisatva, kurš dzemdē pirmo Atmošanās Domu, jau nometis neziņas čaulu, visiem aptumšojumiem, ko rada ar muļķīgām un neapzinātām darbībām, un izdzenājis melīgu ideju un uzskatu ellīgo miglu – viņš, Kašjapa, pārspējis gan Skolniekus, gan Pratjeka-Budas(15)”.
IV. Buda: „Domu, o Kašjapa, nav iespējams uztvert ne ārpus ( ķermeņa )(16), ne ( tā ) iekšpusē, ne telpā starp ķermeni un ko tas ieskauj. Doma ir bezformīga, neapzināma, neizzināma, neizsakāma, neaptverama, neiztiesājama. Tā ir neredzama visiem Budām. Doma ir līdzīga zīmei, parādās dažādās ne realitātes formās. Tā ir kā vējš, kas nesās te šeit, te tur, to nesatvert, tā ir visur un nekur. Doma ir līdzīga upes plūdumam bez iztekas. Tā ir kā gaismekļa liesma, liesma, kas deg ar tās degšanas iemesla spēku ( acīm nesaskatāmu ). Tā līdzīga zibenim, mirklīgi uzliesmojošam, bez savas vietas.
Doma, o Kašjapa, nav sasniedzama nekādā, lai arī pašā rūpīgākajā, meklējumā. Bet kas nav sasniedzams, tas nav apzināms, nav uztverams. Bet kas nav uztverams, tas nevar būt ne pagātnē, ne tagadnē, ne nākotnē. Bet tas, kas nevar būt ne pagātnē, ne tagadnē, ne nākotnē, tas atrodas ārpus laika. Tas ir, kas atrodas ārpus laika, tas ne ir un ne ne-ir. Bet ne eksistējošs un ne-neeksistējošs – tas ir nedzimis. Nedzimušam nav savas dabas, svabhavas ( iekšējā daba ). Bet būdama bez savas dabas, nerodas, bet kas nerodas, neizzūd, nekad nebeidzas. Nezina tā ne nāvi, ne dzimšanu. Tātad, tā – bez sanskaras. Bet kas ir bez sanskaras, tas arī ir Cildeno Dzimta(17).
V. Buda: „Apziņa virzās te uz vienu pusi, teotru, atnāk, aiziet, pāriet, pārceļas ( no vienas dzimšanas nākošajā ). Kā vēja pūsma, ne forma, ne krāsa tai pašai nepiemīt, tā piespiež lietas un būtnes pieņemt dažādas formas. Apziņa sevi manifestē darbībās, Savstarpēji Atkarīgās Rašanās faktoru spēkā(18). Par to var spriest tikai pēc pēdējā efekta, šīs darbības radītu. Apziņa parādās ķermenī, kā seja parādās spogulī. Bez formas, bez savas dabas un būtības, tā parādās jūtās, uztverē, idejās un jēdzienos. Ķermenī apziņa līdzīga miglas neredzamajai būtībai.”
Buda: „...ņemsim piemēram koka lelli, kura lec, dejo, kustas un tiek vadīta ar nesaredzamām aukliņām. Ar kā spēku tā kustas? Ar leļļinieka spēku, protams. Viņu pašu mēs neredzam, tikai pēc viņa ārējām darbībām mēs varam secināt par viņa eksistenci. Tā arī apziņa visas ķermeņa kustības izpauž ar savu spēku, apziņa – lelļinieks, kas vada ķermeņa lelli. Kad apziņa pamet dzīvas būtnes ķermeni, tad pēdējā brīdī pirms tā nāves, tā savienojas ar atmiņas spēku, un kopā tie veido dotās dzīvās būtnes nākamās piedzimšanas sēklu(19).
Paskaidrojumi:
(1) „Dārglietu krātuve”(Skr. ratnakūta) tiek uzskatīts (kā pieņēmums) par Lielā Rata (Mahajanas) visagrāko sutru krājumu. Sk.: Warder A.K. Indian Buddhism. Deli.1970. P.356. Šajā krājumā ietilpstošā „Kašjapa-Parivarta-Sutra” tiek kopumā uzskatīta par filozofiski svarīgāko sacerējumu agrajā Mahajānā. Šīs sutras sanskrita, tibetiešu un ķīniešu versija pirmo reiz publicēja fon Stael-Holšteins: The Kāšypa-Parivarta/Edited by Baron A. von Stael-Holstein. Changhai, 1926.
(2) Vai „beigas”, „robeža."
(3) Precīzāk, „neizšķirams” ( Skr. anābhāsa ).
(4) Tas ir nesajūtams, neuztverams, vai – tas, kam nav formas ( Skr. arūpya ), nav uztverams ar sajūtu orgāniem.
(5) Precīzāk būtu teikt „neskaidrs”, iespējams arī „neizskaidrojams” ( Skr. avijnāptika ). Izteikti grūts epistomoloģisks jēdziens.
(6) Tas ir epistomoloģisks jēdziens ( un to apzīmējošs tehniskais termins, Skr. bhūtāpratyavekksā ), acīmredzot pirmo reizi ieviests šajā sutrā.
(7) Šeit – tā pati jēga, kas Pirmajā Sutrā ( tikai sanskrita terminoloģijā Vidējais Ceļš – madhymāpratipadā ).
(8) Skr. bhūtacitta, var nozīmēt arī kā „doma par patiesi būtisko”, tā arī „patiesi būtiska doma”.
(9) Sk. : The Kāšyapa-Parivarta, P.82-86.
(10) Teiktais veic radikālu izmaiņu vispārējā orientācijas uztverē. Virzības uz cilvēku, personības vietā tā top orientēta uz pašu jēdzienu „cilvēks”, „personība” tukšumu.
(11) The Kāpyapa-Parivarta. P.94-97.
(12) Tas ir, zeme, debesis un pazeme.
(13) Fragmenti II ņemti no izdevumiem: A Threasury of Mahāyāna Sūtras/Transl. From Chinese by Gārma Chang. Dheli: Motilal Banarsidas, 1991, P.123.
(14) The Kāšyapa-Parivarta. P.123.
(15) Domāta vadošā mahajāniskā Mazā Rata „personu” koncepcija, tajos, kuri bija Budas skolnieki, šravaki, tajos, kuri sasniedza apgaismību šajā dzīvē, arhati, un tie Budas, kuri paliek Budas paši sev un nevienu nemāca, pratjeka-budas.
(16) Pie tā, kas ķermenī attiecināms kā pieci individuālās eksistences agregāti, skandhas, tāpat arī visi psihiskie un psihofizioloģiskie mehānismi, saistīti ar sajūtām un uztveri.
(17) „Dzimta”( Skr. gotra ) Cildeno ietver sevī visus, kuri uzkāpuši uz Ceļa.
(18) Tiešas paralēles ar Trešo Pāli Sutru, kur runa ir par liesmojošo – Savstarpēji Atkarīgās Rašanās spēkā, liesma, kas pati par sevi var būt šo faktoru un nosacījumu nenosacīta.
(19) A Treasyry of Mahāyāna Sūtras. P. 224-227, 378-381.
