Dreiks, Frānsiss (1540.-1596.g.)
Būtībā slavens angļu pirāts, kas otrais pēc Magelāna apbrauca apkārt pasaulei.
Dzīvesgājums. Pirms kuģojuma Vestindijā jau vairākas reizes bija veicis veiksmīgas operācijas pret spāņiem, un viņa darbība praktiski neatšķīrās no pirātisma (karalieni gan tas ne pārāk uztrauca). Piemēram, Dreiks Panamā bija pārtvēris tā saucamo "Sudraba karavānu" ar 30 t dārgmetāla.
Kuģojums (1577.-1580.g.). Devās jūrasbraucienā ar karalienes Elizabetes I rīkojumu. Oficiālais mērķis bija jaunu zemju atklāšana, lai gan patiesībā tā bija spāņu jūras konvoju laupīšana - tie no Jaunās pasaules veda zeltu un sudrabu.
Sākotnēji Dreika flotiles sastāvā bija 6 kuģi. Ar nelielo flotili izbrauca pa Magelāna jūras šaurumu, taču līdz Klusajam okeānam tika tika viens kuģis - "Pelikāns," kuru Dreiks pārsauca par "Zelta antilopi."
Tā laika pirātiem dikti patika sagrābt un aplaupīt spāņu kuģus, un F.Dreiks šai ziņā nebija izņēmums. F.Dreika vadītie pirāti aplaupīja spāņu kolonijas Dienvidamerikas rieteņu piekrastē, kur ostās bija sagatavots zelts nosūtīšanai uz Spāniju. Ir saglabājušās ziņas, ka laupītājiem bija savi cilvēki krastā, kas pirātiem sūtīja ziņu, ja uz kuģu klāja bija kāds mūks vai misionārs. Tā bijusi visai droša pazīme par klātesošiem dārgumiem uz kuģa.
Nomaldoties no Magelāna jūras šauruma atklāja Dienvidamerikas tālāko punktu - Horna ragu.
Apceļoja ASV rietumu piekrasti laika posmā starp 1577. un 1580.gadu un kā pirmais no baltajiem nodibināja kontaktu ar šejienes indiāņiem tagadējās Vankūveras rajonā. Dreika kuģis 21.datumā piestāja krastā, lai salabotu sūci. Indiāņi nāca šurp lielā skaitā un uzskatīja baltos par dieviem.
1774.gadā spāņi pirmie nobrauca gar Kanādas rieteņu piekrasti. Tomēr tagad šis fakts tiek apšaubīts, un izteikta hipotēze, ka pirmais te bijis angļu pirāts F.Dreiks. Kanādiešu metālmeklētājs uzgājis britu monētas, kas izlaistas 1551. un 1553.gados. Ir zināms, ka Dreiks apmeklēja Kaliforniju, bet, iespējams, viņš bijis vēl tālāk uz ziemeļiem.
Pēc tam ar visu laupījumu pārbrauca pāri Klusajam un Indijas okeāniem, līdz visbeidzot 1580.gadā pēc 3 gadu kuģojuma ieradās Anglijā ar kravu 600 000 sterliņu mārciņu vērtībā (visas Anglijas gada ienākumi tad sastādīja 300 000 mārciņas!). Viņu sagaidīja kā varoni. Interesanti, ka viņš bija kļuvis par Spānijas supervalsts pagrimuma sākuma liecinieku.
Ekspedīcija iegāja vēsturē kā pirmais britu kuģojums apkārt pasaulei. Bez tam Dreiks bija noskaidrojis spāņu un portugāļu izmantotos tirdzniecības ceļus. Runa gaja ne tikai par Dienvidameriku, bet arī par ceļiem uz Āfriku un Āziju. Līdz Dreika kuģojumam viņi šai jomā bija monopolisti.
Spānijas sūtnis veltīgi prasīja karalienei Elizabetei I atlīdzināt zaudējumus. Karaliene personiski apmeklēja Dreika kuģi un piešķīra pirātam bruņinieka goda nosaukumu.
F.Dreiks bija arī to britu admirāļu skaitā, kas sagrāva spāņu Neuzvaramo armādu.
Aplūkojamie objekti.
Tortola. Britu Virdžīnu slala, kas XVI gs. bija pirāta F.Dreika slēptuve.
Nospiedums civilizācijā.
Dreika vārdā nsaukts jūras šaurums, kas atdala Dienvidameriku no Antarktīdas.
F.Dreiks un milži. Pazīstamais angļu korsārs un jūrasbraucējs viceadmirālis Frānsiss Dreiks sava pasaules apceļojuma laikā (otrais pēc Magelāna visā kuģniecības vēsturē) 1578.gadā kuģa žurnālā ierakstīja, ka viņa ļaudīm Patagonijas krastos notikusi sadursme ar aborigēniem, kuru augums bijis ne mazāks par 2,8 m.
Saites.
Patagonijas milži.
