Dzimumu līdztiesība
Matriarhāts. Esot vecs kā pasaule. Matriarhāts kā jēdziens tika definēts tikai XIX gs. otrajā pusē. Tam par pamatu bija sievietes spēja dzemdēt.
Tikai neolīta laikā esot saskatīta sakarība starp dzimumaktu un grūtniecības iestāšanos. Līdz ar to sievietes esot zaudējušas vadošo lomu sabiedrībā un iestājies patriarhāts.
Senajā pasaulē. Senajā Grieķijā un senajā Romā sievietēm nebija ļauts ne balsot, ne liecināt.
Viduslaiki. Pat apgaismības laikmeta filozofs Žans Žaks Ruso uzskatīja, ka pilnīgi dabiska ir sievietes pakļaušanās vīrietim.
XIX gs. Dzimumu nevienlīdzība ASV XIX gs. vidū kļuva jau nepanesama: mašīnbūves strādnieki ir panākuši 10 stundu darba dienu, tikmēr sievietēm manufaktūrās joprojām bija jāstrādā pa 16 stundām dienā.
1857.gada 8.martā šūšanas uzņēmumu strādnieces izgāja Ņujorkas ielās, pieprasot līdzvērtīgu attieksmi.
8.marts. 1910.gadā sieviešu konferencē Kopenhāgenā ar kaismīgu runu uzstājās Klāra Cetkina. Runā viņa aicināja iedibināt Starptautisko sieviešu dienu, kas simbolizētu sieviešu cīņu par līdztiesību. Kopš 1914.gada šo dienu atzīmē 8.martā – atceroties sieviešu demonstrāciju Ņujorkā.
1917.gadā tikai 4 dienas pēc karavīru sievu un māšu pretkara demonstrācijas Pēterpilī, no troņa atkāpās cars Nikolajs II. Demonstrācija notika 8.martā jeb 23.februārī pēc Gregora kalendāra, ko PSRS svin kā Armijas dienu.
Sieviešu balstiesības.
Vācija – 1919.gads.
Francija – 1944.gads.
Itālija – 1946.gads.
Lihtenšteina – 1984.gads.
XX gs. 60.gados tika izvirzīti jauni mērķi – novērst diskrimināciju kultūras, sociālajā un politiskajā sfērā.
1968.gada 8.septembrī feministes Ņujorkā publiski dedzināja krūšturus, bet Skandināvijā joprojām pieprasa tiesības nevalkāt krūšturus publiskajos baseinos.
1979.gadā ANO pieņēma Konvenciju par diskriminācijas izskaušanu pret sievietēm. To nav parakstījusi Somālija, Irāna, Sudāna. Toties ASV un Vatikāns to nav ratificējušas.
Mūsdienās. Eiropas parlamentā ir līdztiesības komisija - 34 sievietes un seši vīrieši.
Mūsdienu Eiropas savienībā dzimumu līdztiesība balstās uz ideju par bioloģiskā (iedzimtā ‘sex’) un sociālā (iegūtā ‘gender’) dzimuma nošķiršanu, un cilvēka brīvību pašam izvēlēties sev vēlamo dzimumu. Runājot par jebkuru dzimumu līdztiesības jautājumu, gandrīz vienmēr tiek runāts par iegūto/izvēlēto jeb sociālo dzimumu/dzimti (‘gender’), kura tiesības visdažādākajos veidos tiek politiski un institucionāli nostiprinātas un aizsargātas visiem iespējamiem līdzekļiem, arvien biežāk arī represīviem. Laikā no 1970.gada ES ir ieviesusi aptuveni 15 direktīvu saistībā ar dzimumu līdztiesības nostiprināšanu.
To, ka dzimumu lomas ne tikai varētu būt, bet ir arī bioloģiski nosacītas, to, ka, ka sievišķība un vīrišķība ir cilvēces pastāvēšanas pamatā, dzimumu līdztiesības ideoloģija noliedz. Patiesībā, izmantojot dzimumu līdztiesības ideoloģiju, tiek veikts nežēlīgs un noziedzīgs sociāls eksperiments, veidojot nākotnei garīgi un fiziski izkropļotus cilvēkus.
Dzimumu līdztiesība Latvijā. Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis. Atgādināsim, ka Kristaps Petermanis, pašreizējais „Delnas” direktors kopā ar „Providus” t.s. "eksperti" Lindu Curihu ir petīcijas „19.gs. izpratne par dzimumu lomām kaitē bērniem un kavē Latvijas attīstību” parakstīšanas organizatori un finansētāji [15]. Konferences materiāli ir ārkārtīgi agresīvi, un nesaskatīt, ka tajā izvirzīto ES dzimumu līdztiesības mērķu un uzdevumu nolūks ir mainīt un ietekmēt cilvēka dzimumidentitāti visā cilvēka dzīves ciklā, ir neiespējami. Jautājums ir par valsts atbildīgo amatpersonu atbalstu ideoloģijām, kuras vārda tiešā nozīmē sagrauj nacionālas valsts pamatus.
Raksti.
Vai Eiropas Savienība ir „bāreņu tautas” ļaunā pamāte?
