Dāsi
Ārieši nebija vienīgie, kas bronzas laikmeta beigās apdzīvoja Indijas ZR. Bez tiem te vēl bija arī dāsi jeb pani – „melnādainie” jeb „vergi.” Pēc visa spriežot dasi bija reģiona pamatiedzīvotāji.
Dāsi bija bagāti ar lopiem, tie ieguva zeltu, viņiem bija cietokšņi un pilsētas. No āriešiem tie atšķīrās ar ādas krāsu, valodu un ārējo izskatu.
Ārieši pret viņiem izturējās ar nicinājumu, jo tie bijuši „pipeles pielūdzēji.”
Rigvēda stāsta par attiecībām starp dasiem un āriešiem ilgā laika posmā, ietverot gan miera periodus, gan karus, kuros tika izpostītas pilsētas un cietokšņi.
Līdz 1921.gadam, kad sākās pirmie izrakumi Sindā un Pendžabā – „Rigvēdā” minētajā „Septiņu upju” vietā, valdīja uzskats, ka Indijas klasiskajai kultūrai un hinduisma reliģijai ir āriska izcelsme.
