Dodona

Sengrieķu svētvieta Epīrā.

Vēsture. Dodonas orākuls preklasiskajā periodā bija galvenais, un tikai vēlāk to sāka nobīdīt Delfu orākuls, un Dodonas orākuls kļuva par otru svarīgāko. Dodonas orākulā pareģoja transā nonākušas sievietes, bet tos tulkoja priesteri.

Dodones varš — Zeva orākulam Dodonē bijusi vieta, ko iežogojušas vara bļodiņas, tā sakārtotas, lai, savstarpēji pieskardamās, pārnestu ilgstošu skaņu visā aplī.

Aplūkojamie objekti.
Zeva svētnīcas orākuls. Dibinājis Deikalions it kā tai vietā, kur atpūsties metās no Tēbām lidojošie pasta baloži.
Svētnīcā auga mūžam zaļie ozoli – „akmens ozoli." Pēc svētā ozola lapu šalkoņas priesteri pareģoja nākotni. Svētīcas priesterus sauca par selloi.
No šejienes Atēna ņēma ozola bomi, ko lika par kuģa Argo ķīli.
Pie Dodonas svētās birzs piestāja Deikaleona šķirsts pēc Lielajiem plūdiem.
Hērodots bijis labi pazīstams ar priesterienēm Promēniju (vecākā), Timaretu (vidējā) un Nikandru (jaunākā), no kurām smēlies daudz svarīgu ziņu.