Dženovas republika
Dženovas republika.
Vēsture.
Dženovieši Krimā. Dženovieši savulaik spēlējuši visai nozīmīgu lomu Krimas vēsturē - divus gadsimtius viņiem izdevās noturēt Krimas dienvidu piekrastes ostas un pilsētas savā varā. Pat Zelta Ordas hani nespēja tikt galā ar viņiem.
Viss sākās XII gs. 60.gados, kad Bizantijas imperators Manuēls Komnins atļāva dženoviešu tirgoņiem apmeklēt Melnās jūras piekrasti un Krimu tai skaitā. Tolaik bizantiešiem Melnajā jūrā nebija sāncenšu, bet dzenoviešus Konstantinopolē uzlūkoja ka venēciešu pretspēku. Pēc tam, kad venēcieši nospēlēja lielu lomu Konstantinopoles ieņemšanā un izlaupīšanā 1204.gadā krusta kara laikā, dženoviešu lietas gāja krietni sliktāk. Dženoviešiem grūti bija tikt Melnajā jūrā, jo venēciešu ietekmētā Latīņu impērijas valdība cēla nodokļus. Arī venēcieši paši mēģināja nostiprināties Krimā, taču nesekmīgi.
Tikmēr Melnās jūras stepēs parādījās jauns spēks - Zelta Orda. Tieši ordiešiem bija liela nozīme tanī, ka venēcieši nespēja nostiprināties Krimā. Tomēr to izdevās izdarīt dženoviešiem. 1261.gadā tika atjaunota Bizantijas impērija. Neilgi pirms tam imperators Mihails Paleologs noslēdza Nimfejas līgumu. Saskaņā ar to dženovieši ieguva ekskluzīvas tiesības tirgoties Melnajā jūrā. Tā imperators atlīdzināja Dženovas republikai par palīdzību cīņā pret Latīņu impēriju un pēc būtības ielika "mīnu ar laika degli" bizntiešu ietekmei reģionā. Šoreiz dženovieši savu ozdevību garām nelaida.
1266.gadā dženovieši noslēdza līgumu ar hanu Orantimuru un apmaiņā pret nodevām saņēma tiesības dibināt tirdzniecības koloniju Kafā, antīkās Teodosijas vietā. Tieši šī pilsēta kļuva par galvaspilsētu dženoviešu valdījumiem Krimā un galveno dženoviešu amatniecības un tirdzniecības centru.
1357.gadā dženovieši sagrāba Čembalo (mūsdienu Balaklava), 1365.gadā - Soldaiju (mūsdienu Sudaka), vēlāk izveidoja jaunas kolonijas - Bosporu (tagadējās Kerčas vietā), Tanu (Donas grīvā).
Dženoviešu apmetnes nomināli bija atkarīgas no Zelta ordas haniem. tajās dzīvoja grieķi, itāļi, armēņi, tatāri, krievi. Dženoviešu tirgotāji kļuva par starpniekiem starp Vidusjūras un Melnās jūras zemju tirgotājiem. Dženovas kolonijām bija sava pašpārvalde, garnizoni. XV gs. notika vairākas nabadzīgo ļaužu sacelšanās, lielākā - 1454.gadā. Sociālo, nacionālo un reliģisko pretrunu rezultātā XV gs. sākās dženoviešu koloniju pagrimums. 1475.gadā Turcija un Krimas hans Mengligirejs sagrāba dženoviešu kolonijas. No dženoviešu laikiem saglabājušās itāļu arhitektu vadībā celto piļu, cietokšņu un torņu atliekas.
1538.gadā osmaņu un berberu pirātu admirālis Haidaradīns Barbarosa sakāva spāņu un venēciešu apvienoto floti pie Prevezas līča Grieķijā. Šī uzvara nodrošināja osmaņu hegemoniju Vidusjūras baseinā. 1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti un Sarkanbārdas eskadru. Darguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras, kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
Sarkanbārdis ne reizi vien piedāvāja milzīgu izpirkumu par Dragutu, tomēr kristieši šos priekšlikumus noraidīja. Sarkanbārdis tomēr savu draugu neaizmirsa un kala tā atbrīvošanas plānus, un pēc 4 gadiem viņam tāda iespēja radās. Kad 1544.gadā Barbarosa ar 210 kuģiem atgriezās no Francijas, kur, saskaņā ar franču-turku līgumu viņš palīdzēja karaļa Franciska I karā pret Spāniju, viņš pieņēma drosmīgu lēmumu piestāt Dženovā - t.i. aplenkt Dženovas republikas galvaspilsētu dēļ viena vienīga cilvēka atbrivošanas. Rezultātā tika sāktas sarunas par Draguta atbrīvošanu. Sarkanbārdis personīgi tika ielūgts uz Andrea Doria apartamentiem, kur abi admirāļi vienojās par izpirkšanas maksu - 3500 zelta dukātiem.
1553.gada 15.augustā Draguts ar 60 galērām veica reisu uz Sicīlijas Katāniju un pēc tam uz Bastijas cietoksni Korsikā. Šo cīņu rezultātā viņš ieņēma abas ostas un atbrīvoja 7000 musulmaņu gūstekņu. Militārā operācija pret Sicīlijas karalisti un Dženovas republiku bija daļa no Egejas jūras ekspedīcijas, kas tika veikta pēc franču-turku savienības noslēgšanas. Kā balvu par paveikto Francijas karalis Dragutam nomaksāja 30 000 zelta dukātu nosagrābtajām trofejām. Izpildījis uzdevumu un pilnībā sagrābis Korsiku, turku ģenerālis tā paša gada dcembrī veiksmīgi atgriezās Stambulā.
Dženoviešu celtie cietokšņi pasaulē.
Krima - Balaklavas cietoksnis (celts ap 1425.g.).
Saites.
Dženova.
