Aliens

Čiju

Čiju bija milzis, ieroču izgudrotājs (Mitoloģijas enciklopēdija). Čiju bijis attāls Jaņdi radinieks. Čiju senajos tekstos dēvēts par „debesu dēlu.” Senajos ķīniešu avotos minēti 81 Čiju brāļi, kas visi bija līdzīgi. Taču tikai viens tika saukts par „debesu dēlu.” Čiju ar saviem brāļiem darbojies dienvidos un Dienvidjūru valstīs.
Ciņu dinastijas laikā III gs.pmē. Čiju tēls sāka transformēties par kara dievu.

Čiju un viņa brāļu izskata apraksts. Čiju tāpat kā Huandi bija četras acis- vismaz senajos tekstos tās uzskatītas par acīm. Sešas rokas - iespējams manipulatori (Igors Lisēvičs). Čiju galva bija izgatavota no vara vai tam līdzīga metāla, ar dzelzs pieri, ar kaut kādiem trijzariem ausu vietā. Te būs neliels citāts no senajiem tekstiem: „Viņu [Čiju un viņa brāļu] ķermeņi bija no bronzas un viņu pieres - dzelzs. Viņiem bija cilvēku sejas, bet ķermeņi kā dzīvniekiem.”
Čiju spējis viegli pārvarēt stipri nelīdzenus, kalnainus apvidus (tas pats attiecās arī uz viņas brāļiem). Viņš arī varējis uz neilgu laiku pat pacelties gaisā.
Pēc senajiem ķīniešu avotiem Čiju uzturā lietojis akmeņus, smiltis un pat metālu (dzelzi) - no šīs barības Čiju ieguvis enerģiju, kas viņam bijusi vajadzīga, lai varētu pārvietoties.
Vēl senie teksti ziņo, ka pēc tam, kad metāla galva tikusi atdalīta no ķermeņa un, ievērojot vislielāko piesardzību, apglabāta, tā vēl daudzus gadus izstarojusi siltumu. No vietas, kur tā bija aprakta, laiku pa laikam izšāvies sarkani zaigojošu tvaiku mākonītis, kurus vietējie iedzīvotāji pielūguši.
VI gs. ķīniešu sacerējumā „Aprakstos par apbrīnojamo” ir rakstīts sekojošais: „Tas galvaskauss - it kā no vara un dzelzs -, kuru tagad atraduši Czičžou apgabala iedzīvotāji, rakdami zemi, tad arī ir Čiju kauli.” Pēc šī teksta var saprast, ka vietējie iedzīvotāji, rokot zemi, nejauši ir uzgājuši Čiju metāla „galvu.”
Čiju piemitis pārcilvēcisks spēks. Tādi paši bija arī Čiju 81 (72?) brāļi.

Roboti? Var iedomāties, ka Čiju brāļi nav bijušas dzīvas būtnes, bet gan grupa sarežģītu autonomu mehānismu, iespējams, robotu. No aprakstiem izriet, ka tikai vienu no tiem vadījusi dzīva būtne, kuras ķermenis bija līdzīgs cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, un kura pratusi cilvēka valodu. Liekās, ka arī šo būtni cilvēki uzskatījuši par nešķiramu no mehānisma. Šo vienīgo Čiju tāpat kā Huandi sauca par „debesu dēlu.” Viņš vēlāk ticis apglabāts Huanhē ielejā, bet pārējie Čiju brāļi - roboti tika aizsūtīti kaut kur „aiz astoņiem tukšumiem.” „Astoņi tukšumi” ķīniešu literatūrā ir sinonīms „astoņiem poliem,” „astoņām robežām” (baczi), starp kurām atrodoties Zeme. XI gs. ķīniešu enciklopēdijā Taipiņ juilaņ saglabājies sena sacerējuma fragments, kurā precīzi, ķīniešu mērvienībās, norādīti attālumi starp šīm robežām. Pēc Igora Lisēviča aplēsēm, debesu dēli robotus ( „Čiju brāļus”) aizsūtījuši 80 000 000 km tālu ārpus Zemes robežām.
Šeit jāpiebilst, ka pati robotehnikas ideja Ķīnā radusies ļoti sen. Rakstiski šī ideja fiksēta IV gs.pmē. Taču ar „Čiju brāļiem” saistītie notikumi risinājušies 26.gs.pmē.
Tāda ir krievu Paleo SETI pētnieka Igora Lisēviča „Čiju un viņa brāļu” tēlu interpretācija. Atšķirīgi šos tēlus traktē austrietis Pēteris Krasa. Viņaprāt „Čiju un viņa brāļu” izskata aprakstos atpazīstami moderni tanku apraksti.

Čiju attēlojums. Nekādi ticami Čiju attēlojumi nav saglabājušies (Igors Lisēvičs). Šeit gan jāatceras, ka arī ķīniešu hieroglifi savā sākotnējā formā bija zīmējums. Tie, kaut arī primitīvi, tomēr tā vai citādi attēloja apzīmējamo lietu. Hieroglifa či seno rakstību sniedz 2.gs. vārdnīca „Rakstu zīmju un hieroglifu skaidrojums” (Šoveņ czeczi).
Hieroglifs gan maz līdzinās Čiju vārdiskajam aprakstam, bet tā tikai šķiet pirmajā brīdi (Igors Lisēvičs). Hieroglifa lejasdaļā redzami liekumi, kas acīmredzot apzīmēja ritošo daļu („...nokarājās āķi; neviens neliec, nevirza, paši no sevis liekdamies saritinās.”). Augšdaļā savukārt redzams trijzaris, kas pēc filoloģijas zinātņu doktora Igora Lisēviča domām apzīmē radioiekārtas ievadu.
Tādējādi sanāk, ka hieroglifs Čiju tēlā atspoguļojis pašu galveno, tas ir šī monstra apbrīnojamo pārvietošanās veidu un ierīci, kas viņam aizstājusi vienu no māņu orgāniem... Vai šeit runa nav par robotu vai pat kiborgu?

Čiju karš ar Huandi. Čiju uzsāka pret Huandi karu, kas ir vislielākais ķīniešu mitoloģijā. Čiju sabiedrotie šajā karā bija vēja dievs Fenbo, lietus saimnieks Juiši, plēsīgi zvēri, ļaunie gari, kā arī vesela tauta - mjao. Šī cīņa, šķiet, ir aprakstīta senajā ķīniešu hronikā Fengšen- jen- i. Šajā darbā aprakstītie notikumi ir līdzīgi tiem, par ko vēsta senindiešu eposs „Mahābharata.” Abas karojošās puses izmantoja ugunsspļāvējus pūķus, apžilbinošus starus, ugunslodes, mirdzošus dzeloņus un zibeņus. Čiju uzsūtījis miglu, kurā Huandi karavīri nevarēja orientēties. Šī problēma gan tika ātri atrisināta. Huandi padomnieks izgudrojis ratus ar stāvošu figūru, kam viena roka bija pacelta un vienmēr rādīja uz dienvidiem - tā tika izgudrots pirmais kompass.
Huandi tikai ar lielām grūtībām uzvarējis Čiju. Huandi izgatavojis īpašas bungas, kuras bija paredzētas karavīru gara stiprināšanai kaujā pret Čiju. Bungas bija izgatavotas no dīvainas vienkājainas būtnes - Kui ādas, bet par bungu vālīti Hunadi nolēma izmantot pašu pērkona pavēlnieku - Leigunu. Huandi viņu nogalināja un no paša lielākā kaula izgatavoja bungu vālīti. Bungojot deviņas reizes, dārdējis viss Visums un pasaulē mainījies spēku samērs („pērkona spērieni” un mākslīgi izraisīti negaisi?!). Čiju un viņa sabiedrotie nespēja vairs cīnīties.
Mūsdienu zinātnieki domā, ka Huandi cīņa ar Čiju atspoguļo reālus notikumus - sadursmes centrālajā līdzenumā starp mongoļu ciltīm un Klusā okeāna dienvidu daļas tautām.