Citoloģija, citologi
Bioloģijas nozare, kas pēta šūnu.
Pēta vienšūnas un daudzšūnu organismu šūnas un šūnās nesadalītus protoplazmatiskus kompleksus. Veidojas atsevišķi citoloģijas virzieni, kas pēta šūnas morfoloģiju, fizioloģiju un kodolu (karioloģija). Citoloģija cieši saistīta ar ģenētiku, bioķīmiju, biofiziku, embrioloģiju, histoloģiju, medicīnu un selekciju. Izveidojušās robežzinātnes - citoģenētika, kariosistemātika.
Vēsture. Citoloģija aizsākās XVII gs., kad izgudroja mikroskopu.
1665.gadā R.Huks (Anglija) atklāja šūnu.
XVII gs. 2.pusē parādījās N.Malpigi (Itālija), N.Grū (Anglija) un A.Lēvenhūka (Nīderlande) darbi par augu un dzīvnieku mikroskopisko uzbūvi.
A.Lēvenhūks pirmais redzēja un 1674.gadā aprakstīja dzīvnieku asins šūnas - eritrocītus.
Citoloģijas attīstību sekmēja mikroskopa konstrukcijas pilnveidošana. Priekšstati par šūnas uzbūvi stipri paplašinājās XIX gs. pirmajās desmitgadēs sakarā ar H.Linka, F.Meiena, H.Mola (Vācija), Š.Mirbela, P.Tiurpēna (Francija) darbiem.
1831.-1833.gados R.Brauns (Lielbritānija) aprakstīja šūnas kodolu kā patstāvīgu tās sastāvdaļu.
H.Mols 1835.gadā pirmo reizi novēroja šūnu dalīšanos.
M.Šleidens un T.Švanns Vācijā 1838.-1839.gados izveidoja šūnu teoriju.
1839.gadā čehu zinātnieks J.Purkine šūnas iekšējo saturu nosauca par protoplazmu.
1852.gadā R.Remaks (Vācija) aprakstīja šūnu tiešo dalīšanos.
1858.gadā R.Virhovs (Vācija) publicēja slaveno tēzi "Ikviena šūna no šūnas."
Par zinātni citoloģija izveidojās XIX gs. beigās.
1874.gadā I.Čistjakovs (Krievija) un 1875.gadā E.Strāsburgers (Vācija) aprakstīja kariokinēzi augiem, bet dzīvniekiem - 1878.gadā P.Peremežko (Krievija) un 1882.gadā V.Flemmings (Vācija).
Pētot apaugļošanās būtību un norisi, tika atklāta mejoze un hromosomu skaita redukcija dzimumšūnu attīstībā; augiem to 1880.-1883.gados atklāja I.Gorožankins (Krievija); dzīvniekiem - 1875.gadā O.Hertvigs (Vācija).
Tika atklāti un aprakstīti galvenie šūnas organoīdi; centrosomas atklāja E.Benedens (Beļģija) 1876.gadā; mitohondrijus dzīvniekiem - 1897.-1898.gados K.Benda (Vācija); mitohondrijus augiem - 1904.gadā F.Mēvess (Vācija); plātnīšu jeb Goldži kompleksu - 1898.gadā K.Goldži (Itālija).
XX gs. notika tālāka citoloģijas metožu pilnveidošana un papildināšana - tumšā redzes lauka, fāžu-kontrasta, ultravioletā, fluorescences un ekektronu mikroskopija, rentgenu difrakcijas metode, mikrofilmēšana.
XX gs. 1.pusē gūti sasniegumi hromosomu izpētē - S.Mavažins (PSRS), aprakstīta endomitoze - L.Geitlers (Austrija).
Tagad citoloģija pēta šūnas evolūcijas, autoregulācijas, autoreprodukcijas problēmas, šūnas ģenētisko funkciju mehānismu - Ž.Brašē (Francija), šūnu novecošanu - A.Polikārs (Francija), šūnu dzīvības procesus - V.Aleksandrovs, D.Nasonovs (PSRS), šūnu fizioloģiju - A.Trošins (PSRS), šūnu reprodukciju un mitozi - D.Mezija (ASV), šūnu ciklus - L.Žinkins (PSRS).
Citoloģija Latvijā. Latvijā pirmie citoloģijas pētījumi veikti XX gs. 20. un 30.gados - K.Ābele pētījis kodola dalīšanās periodiskumu un šūnu tilpuma pārmaiņas dalīšanās laikā.
Plānveidīgi citoloģiskie pētījumi sākti 1947.gadā LVU Medicīnas fakultātes Histoloģijas katedrā, no 1950.gada turpināti RMI. Pētīta dažādu fizioloģiski aktīvu šūnu kodolu morfoloģija un ķīmija - I.Černobājeva, A,.Dālmane, sākti nukleīnskābju pētījumi - K.Bogojavļenskis, pētīta nervu sistēmas nozīme dalīšanās procesa regulācijā - H.Pužaka.
Kopš 1966.gada, izmantojot elektronmikroskopu, tiek pētīti šūnu aktivitātes morfoloģiskie rādītāji un kritēriji, veikti olšūnu, gremošanas trakta dziedzeršūnu, acs ciliārā ķermeņa pētījumi - A.Dālmane, K.Juršāns, M.Kalniņa, O.Koroļova, J.Markovs.
LPSR ZA Bioloģijas institūtā izpētīta dažādu lauksaimniecības kaitēkļu dzimumšūnu attīstība un insekticīdu ietekme uz to attīstību - J.Cin ovskis, K.Jēgina; pētīta entomoftoru ģints sēņu iedarbība uz lauksaimniecības kaitēkļu šūnām.
Kalciju pārnesošo olbaltumvieku nozīme membrānu caurlaidībā pētījušas V.Baumane un B.Gailīte, kā arī hloroplastu citoķīmiskās pārmaiņas atkarībā no fotoperioda un barotnes jonu sastāva maiņas - M.Selga.
Sākti kariosistemātiski pētījumi - Z.Šlangena.
LPSR ZA Koksnes ķīmijas institūtā pētītas dažādu koksnes šūnu sienu struktūra un ķīmiskais sastāvs - P.Odincovs, šūnapvalku ultrastruktūra, dobumporu celulozes skeleta veidošanās priedes traheīdās - V.Gromovs, J.Katkevičs, M.Pendere.
LPSR ZA Organiskās sintēzes institūtā izpētītas audzēju un saistaudu šūnu distrofiskās pārmaiņas - H.Grigalinovičs.
Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas ZPI pētītas nervu šūnu pārmaiņas un attīstība - I.Buiķis, ļaundabīgo audzēju šūnu īpatnības - J.Ērenpreiss, R.Krampe, kā arī citoloģijas metožu nozīme audzēju diagnostikā.
Atklāts jauns hromatīna struktūrelements. Tiek pētīts, kā veidojas audzēju šūnu rezistence pret ķīmijterapeitiskajiem līdzekļiem. Sadarbībā ar LPSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnisko institūtu un LVU Spektroskopijas problēmu laboratoriju izstrādātas automatiskās iekārtas un aparāti citoloģiskajiem pētījumiem. LLA veikti oriģināli pētījumi par elektronmikroskopa lietošanu augu vīrusslimību identificēšanā - E.Putnaērglis.
Saites.
Šūnas.
Mikroskopi.
