Cirkumboreālais floristiskais apgabals
Holarktiskās floras valsts apgabals, lielākais sauszemes floristikas apgabals.
Aptver lielu daļu Eiropas un Kaukāza, Urālus, Sibīriju (izņemot DA daļu), Kamčatku, Kuriļu salu un Sahalīnas Z daļu, Aleutu salas, Aļasku un lielāko daļu Kanādas. Daudzi zinātnieki Eirāzijas un Amerikas daļu nodala atsevišķos apgabalos.
Apgabala florā nav endēmisku dzimtu. Liels skaits endēmisku ģinšu ir kopējs ar Austrumāzijas floristikas apgabalu. To lielākā daļa koncentrēta Pirenejos, Alpos un Kaukāzā. Ziemeļu daļā raksturīgi plaši purvi un tundra. Floristiski nabadzīgākie ir arktiskie apgabali.
Nozīmīgākais veģetācijas tips ir mežs. Lielas mežu platības aizņem skuju koki un platlapu koku sugas. No skuju kokiem raksturīgas priedes, egles, baltegles, lapegles. Kanādā arī hemlokegles un tūjas, no platlapu kokiem - ozoli, dižskābarži, skābarži, kļavas, gobas, oši, liepas, valrieksti, karkasi, grimoņi. Bieži sastopami arī pīlādži, irbenes, pabērzi, vilkābeles, plūmes, bumbieres, ābeles, sausserži, rododendri, spirejas, plūškoki, melleņu dzimtas augi. Sekundārās audzes veido galvenokārt bērzi un apses. Bakus mežiem plaši izplatītas pļavas, kas atsevišķos Krievijas dienvidu rajonos un Sibīrijā pāriet stepē. Kalnos meži veido joslas - augšējā parasti ir skuju koki; aiz mežiem - endēmiem bagātā subalpīnā un alpīnā josla.
Apgabalu iedala 15 provincēs. Latvija ietilpst galvenokārt Centrālajā Eiropas provincē.
Saites.
Holarktiskā floras valsts.
