Ciparotājs
Analogu ciparu pārveidotājs, ar ko kodē grafiskā materiāla (rasējumu, karšu, līkņu) punktu koordinātes, manuāli virzot pa tiem kursoru (kontaktzīmuli vai vizieri).
Ciparotāja, pamatne, uz kuras novieto grafisko materiālu, induktīvi, akustiski vai arī ar potenciometriem noteic kursora koordinātes un attiecīgos datus ievada elektroniskajā skaitļotājā vai ieraksta datu nesējā (parasti perfolentē). Ciparotāja izšķirtspēja - līdz 0,1 mm, ciparošanas ātrums - līdz 6000 punktu stundā.
Ciparotājus izmanto par datu sagatavošanas iekārtām skaitļotājiem un grafiskajām izvadiekārtām - galvenokārt konstruktoru darbā, piemēram, izstrādājot iespiesto montāžas plašu un integrālo mikroshēmu topogrāfiju.
