Cilmiezis
Zemes virspusē esošo iežu horizonts, kurā bioloģisku un bioķīmisku procesu un cilvēku darbības ietekmē veidojas augsne.
Cilmiezi veido galvenokārt magmātisko, metamorfo un nogulumu iežu dēdēšanas materiāli. Pēc vecuma iedala pirmskvartāra pamatiežos un kvartāra nogulumos; pēc ģenēzes - elūvijā, delūvijā, prolūvijā, alūvijā, ezeru, glaciālos, eolos, jūras (kvartāra periodā), smilšmāla, lesa, vulkanogēlos nogulumos; pēc ķīmiski minerālajām īpašībām - karbonāta, laukšpata, kvarca cilmiežos; pēc mehāniskā sastāva - smilšainos, mālainos cilmiežos.
Cilmiežu īpašības augsnes veidošanās procesā pārveidojas klimata, veģetācijas u.c. faktoru ietekmē, savukārt no cilmieža atkarīga augšņu veidošanās procesu intensitāte, augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, augu barības vielu daudzums augsnē, augsnes ūdens, gaisa un siltuma režīms.
Cilmieži dažādās teritorijās ir atšķirīgi kā pēc izcelsmes, tā arī pēc petroglifu, minerālu, ķīmiskā un mehāniskā sastāva. Latvijā visvairāk izplatītie ir leduslaikmeta nogulumi.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
