CGS mērvienību sistēma
Fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir centimetrs, grams un sekunde.
Daļai sistēmas atvasināto mērvienību ir īpaši nosaukumi - dins, ergs, puazs, stokss, gauss, ersteds, maksvels, gilberts, fots, stilbs.
Vēsture. CGS mērienību sistēmu 1861.gadā ieteica Britu zinātnes attīstīšanas asociācijas Elektrisko etalonu komiteja, to pieņēma Pirmais starptautiskais elektriķu kongress Parīzē 1881.gadā, lai to lietotu mehānikā un elektrodinamikā. Kopš tā laika šo mērvienību sistēmu plaši lieto zinātniskajos pētījumos galvenokārt fizikā un astronomijā.
Pakāpeniski CGS mērvienības tiek aizstātas ar SI sistēmas mērvienībām.
Elektrisko un magnētisko lielumu mērīšanai izšķir 7 sistēmu veidus:
- CGSE, elektrostatiskā mēvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums;
- CGSM, elektromagnētiskā mCGS, ērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums;
- CGS, simetriskā mērvienību sistēmu jeb Gausa mērvienību sistēma, kurā elektrisko lielumu mērvienības atbilst CGSE elektriskās sistēmas mērvienībām, bet magnētisko lielumu mērvienības - CGSM magnētisko lielumu mērvienībām. Šo mērvienību sistēmu plaši lietoja XX gs. 1.pusē;
- CGS epsilona0, ceturtā pamatvienība - vakuuma dielektriskā caurlaidība epsilona0;
- CGSmī0, ceturtā pamatvienība - vakuuma magnētiskā caurlaidība mī0;
- CGSFr, ceturtā pamatvienība - franklins;
- CGSBi, ceturtā pamatvienība - vakuuma magnētiskā caurlaidība bio. 1 Bi = 10 A.
Saites.
Mērvienības.
