Mērvienības
Vēsture.
CGS mērienību sistēma. To 1861.gadā ieteica Britu zinātnes attīstīšanas asociācijas Elektrisko etalonu komiteja, to pieņēma Pirmais starptautiskais elektriķu kongress Parīzē 1881.gadā, lai to lietotu mehānikā un elektrodinamikā. Kopš tā laika šo mērvienību sistēmu plaši lieto zinātniskajos pētījumos galvenokārt fizikā un astronomijā.
Pakāpeniski CGS mērvienības tiek aizstātas ar SI sistēmas mērvienībām.
Jūdzes. XVII gs. beigās Vidzemē ieviestā jūdze bija 12,000 zviedru olektis jeb 7155,6 m gara.
Kilograms.
Centners.
Mārciņa. 1 mārciņa ~0,418 kg
Metrs. Šī mērvienība tika iegūta precīzi izskaitļojot Zemes puslodes. Pieņemta 1973.gadā pēc Taleirāna priekšlikuma, kurš bija bīskaps.
Centimetrs.
Pūrs. Rīgas pūra tilpums bija 68,75 l, viens latviešu jeb lauku pūrs Vidzemē līdzinājās 1,5 Rīgas pūriem (103,13 l).
Olekts. No vācu Ruthe – kvadrātrīkste, Vidzemē un Rīgā no XVII – XIX gs. sākumam lietota mērvienība pilsētas būvlaukumu, dārzu u.c. platību izteikšanai. XVII gs. Rīgas 7 olekšu kvadrātrīkste (pa 376,25 cm) bija 14,1564 m2.
1 zviedru olekts mērs bija no 59,38 līdz 61,15 cm garš.
Stadijs. Stadion (grieķu val.). attāluma mervienība daudzām senajām tautām. vispirms tā tika lietota Babilonijā, bet pēc tam ieguva grieķisku nosaukumu. babiloniešu stadijs - 195 m. Grieķu-romiešu stadijs - 184,98 m.
Verstis. 1 krievu versts = 500 saženi = 1066,8 m.1 krievu versts = 500 saženi = 1066,8 m.
Angļu sistēmas mērvienības.
Bušelis.
100 nanometri atbilst 1/400 daļai no cilvēka mata.
Saites.
Etaloni.
