Cenoģenēzes
Kainos ("jauns" - grieķu val.) + genesis.
Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmķajā attīstības gaitā izzūd.
Terminu ieviesis vācu biologs E.Hekels 1866.gadā, lai apzīmētu embrioģenēzes parādības, kas novirzās no attālo senču pazīmēm (palinģenēzēm) un traucē bioģenētiskā likuma izpausmi. Cenoģenēze ir, piemēram, zīdītāju placenta, putnu olaszobs, augu dīgļlapas. A.Severcovs pierādīja, ka cenoģenēzei ir palinģenētiska izcelsme.
Saites.
Bioģenētiskais likums.
