Cusimas kauja (1905.g.)
Japāniski - 対馬海戦, cusima-kaisen vai biežāk - 日本海海戦, nihonkai-kaisen.
Liela jūras kauja Korejas šaurumā pie Cusimas salām 1905.gada krievu-japāņu kara laikā, kas kļuva par kara galveno kauju un padarīja krievu uzvaru karā neiespējamu.
Spēki pirms kaujas. Krievijas Klusā okeāna flotes 2.eskadrā viceadmirāļa Zinovija Rožestvenska (Зиновий Рожественский) vadībā bija 38 karakuģi un palīgkuģi, kas devās no Liepājas uz Vladivostoku.
Japānas Imperatora flotē admirāļa Heihatiro Togo vadībā bija 121 kuģis. japāņu kuģi pārspēja krievu kuģus apbruņojuma un ātruma ziņā.
Kaujas gaita. Kauja ilga divas dienas: no 14.(27.) līdz 15.(28.)maijam Korejas (Cusimas?) jūras šaurumā pie Cusimas salas.
Krievu eskadra tika pilnīgi sagrauta. Lielākā daļa eskadras kuģu tika nogremdēti kaujā, vai arī tos nogremdēja pati ekipāža, daļa kuģu padevās, vēl daļa internējās neitrālās ostās. Tikai 4 izdevās nokļūt līdz krievu ostām.
Krievu flotes zaudējumi. Kaujas laikā Japāna praktiski pilnībā iznīcināja veselu krievu eskadru flotei, kas tika uzskatīta par otru varenāko pasaulē.
Krievu flote nogalinātajos un noslīkušajos zaudēja 209 virsniekus, 75 konduktorus, 4761 zemākas pakāpes kara jūrniekus - kopā pavisam 5045 cilvēku. Ievainoti tika 175 virsnieki, 13 konduktori un 178 zemākas pakāpes jūrnieki. Gūstā krita 7282 cilvēki, ieskaitot divus admirāļus. Uz internētajiem kuģiem palika 2110 jūrnieku. Kopumā pirms kaujas eskadras sastāvā bija 16 170 jūrnieku, no kuriem tikai 870 izlauzās uz Vladivostoku.
No 38 kaujā dalību ņēmušajiem kuģiem nogrima karadarbības rezultātā, vai tos nogremdēja un uzspridzināja pati ekipāža - 21 (7 bruņukuģi, 3 bruņukreiseri, 2 bruņotā klāja kreiseri, 1 palīgkreiseris, 5 mīnu kuģi, 3 transporta kuģi). Padevās gūstā vai tika sagrābti 7 (4 bruņukuģi, 1 mīnukuģis, 2 hospitāļu kuģi). Hospitāļu kuģis "Kostroma" ("Кострома“) vēlāk tika atbrīvots. Līdz kara beigām internēti neitrālās ostās bija 6 kuģi (3 bruņotā klāja kreiseri, 1 mīnukuģis, 2 transporta kuģi). Tādejādi krieviem pēc šīs kaujas karadarbībai palika tikai bezbruņu kreiseris "Dimants" (Алмаз“), mīnu kuģi "Drošais" („Бравый“) un "Bargais" („Грозный“), lielais transportkuģis "Anadira" („Анадырь“).
Kreiseriem "Pērle" ("Жемчуг") un "Aurora" ("Аврора") kā nedaudziem izdevās izvairīties no sagrāves un tie nonāca Manilas ostā (Filipīnas), kur palika līdz kara beigām. "Aurora" atgriezās Baltijas jūrā, kur vēlāk spēlēja simbolisku lomu lielinieku Oktobra apvērsumā 1917.gadā. Savukārt "Pērli" turpat reģionā nogremdēja vācieši I Pasaules kara laikā.
Japānas flotes zaudējumi. Kopā visā japāņu eskadrā gāja bojā 116 jūrnieki, bet ievainoti tikuši 538. No kaujā dalību ņēmušiem kuģiem šāviņi un to šķembas nebija skāruši kreiserus "Icukusima," "Suma," avīzo "Tacuta" un "Jaejama." Dati ņemti no admirāļa Togo ziņojuma un no "Jūras kara starp Krieviju un Japānu 1904.-1905.gg. ķirurģiskais un medicīniskais apraksts," ko izdevis Jūras departamenta Medicīniskais birojs Tokijā, 1905.gadā.
Kaujas nozīme. Pēc kaujas Krievijas impērija bija spiesta sākt miera sarunas ar Japānu. Kaujas iznākums noveda arī pie krievu karaspēka sakāves uz sauszemes, stimulēja 1905.gada revolūcijas izcelšanos un pat carisma krišanu 1917.gadā.
Krievijas lielinieku vadonis V.Ļeņins par Cusimas kauju rakstīja: "Mūsu priekšā ir ne tikai patvaldības militāra sakāve, bet pilnīgs militārs krahs." /"Raksti," 8.sēj., 442.lpp./
