Čaikovskis, Pēteris (1840.-1893.g.)
Krieviski - Петр Ильич Чайковский.
Krievu komponists, viens no ievērojamākajiem reālisma mākslas pārstāvjiem krievu mūzikā.
Radniecība. Brālis - Modests.
Sieva - Antoņina Miļukova, laulība neveiksmīga.
Dzīvesgājums. Dzimis 1840.gada 7.maijā.
1865.gadā beidzis Pēterpils konservatoriju, mācījies pie A.Rubinšteina.
1866.-1878.gados Maskavas konservatorijas profesors.
Rakstot mūziku "Gulbju ezeram," lai iejustos vācu leģendu atmosfērā, P.Čaikovskis devās uz Vāciju, kur iepazinās ar R.Vāgneru. Divu ģēniju satikšanās notika "Nībelungu gredzena" uzvešanas laikā Bairetā. P.Čaikovskis bija sajūsmināts par sava vāca koleģa darbiem.
Diriģējis savu kompozīciju atskaņojumus, no 1887.gada viesojies daudzās Eiropas un Amerikas valstīs.
P.Čaikovska daiļrades principi veidojušies XIX gs. 70.gadu demokrātisko ideju ietekmē. Skaņdarbu pamattēma - cilvēka iekšējā pasaule, ar asiem konfliktiem saistītā cīņa par laimi. Raksturīgākās P.Čaikovska operu iezīmes: ar vokālās mūzikas formām apvienots simfonisms, bagātīgs vadmotīvu izmantojums darbības personu raksturošanai, skaidri izteikta emociju dinamika.
Reformējis baletu, mūziku padarot par tā galveno komponentu. P.Čaikovska simfonijām raksturīgi dramatiski cīņas tēlojumi, filozofiskas pārdomas. Liriski dramatiskās Čaikovska mūzikas emocionālo iedarbi nosaka tās melodiskums, ciešās saites ar krievu un citu tautu mūzikas folkloru, sadzīvisko mūzikas elementu (romances, valša, marša) plašs lietojums.
Holēras epidēmijas laikā Pēterpilī komponists inficējās ar ūdens glāzi un nomira 1893.gada 6.novembrī.
Homoseksuālis.
Aizrāvies ar Mocartu. Teica, ka veltijis savu mūžu mūzikai, pateicoties Mocartam.
Darbi. 10 operas.
"Vojevoda." 1868.g.
"Opričņiks." 1872.g.
"Kalējs Vakula." 1874.g. 2.redakcija - "Čerevički," 1885.g.
"Jevgēņijs Oņegins." 1878.g. Latvijā iestudēta 1919.g.
"Orleānas jaunava." 1879.g.
"Mazepa." 1883.g. Latvijā iestudēta 1939.g.
"Burve." 1887.g.
„Pīķa dāma.” 1890.g. Viens no viņa dramatiskākajiem un dižākajiem mūža darbiem. Latvijā iestudēta 1919.g.
"Jolanta." 1891.g. Latvijā iestudēta 1930.g.
3 baleti.
"Gulbju ezers." Krieviski - "Лебединое озеро." 1876.g. P.Čaikovskis pieņēma Lielā teātra direkcijas pasūtījumu, jau būdams pazistams komponists, bet tobrīd nonācis naudas grūtībās. Honorāram būtu jābūt 800 rubļu apmērā, kas bija visai dāsni. Tomēr p.Čaikovskis šai žanrā vēl nebija rakstījis. Tolaik baletā par galveno uzskatīja horeogrāfiju, bet "Gulbju ezerā" šī tradīcija tika pārkāpta un par galveno tika pasniegts muzikālais pavadījums.
Baleta sižets tika būvēts uz ģermāņu leģendu un tā sākuma nosaukums bija "Gulbju sala" ("Остров Лебедей"). Lai iejustos vācu leģendu atmosfērā, P.Čaikovskis devās uz Vāciju, kur iepazinās ar R.Vāgneru. Divu ģēniju satikšanās notika "Nībelungu gredzena" uzvešanas laikā Bairetā.
Pirmizrāde notika 1877.gada 20.februārī Lielajā teātrī (Большой театр, Maskava) un bija pavisam neveiksmīga. Dekorācijas un tērpi nebija līdz galam nostrādāti, soliste nepārliecinoši dziedāja Odetas lomu, bet kordebalets tika kritiķu nosvilpts par daudzajām neveiklajām kustībām. Pats P.Čaikovskis arī bija stipri neapmierināts ar rezultātu.
Tagad to grūti iedomāties, bet Lielais teātris veselus 8 gadus izrādīja "Gulbju ezeru" un visu laiku bez lieliem panākumiem. Galu galā to noņēma no repertuāra. Baletu vairākkārt mēģināja labot un uzlabot, tomēr tā īsti tas izdevās tikai jau pēc P.Čaikovska nāves.
Otrā baleta dzīve sākās jau uz Marīnas teātra (Мариинский театр) skatuves Pēterpilī baletmeistara Mariusa Petipa vadībā. Viņu bija dziļi satriekusi P.Čaikovska nāve un tādēļ stādīja sev par mērķi radīt tādu baletu "Gulbju ezers," kas laiku laikos varētu daudzināt Čaikovska ģēniju. No jauna tika izstrādāta uzveduma scenogrāfija, pilnīgi tika pārrakstīts scenārijs un par jaunu iestudēti hereogrāfiskie priekšnesumi. Darbs virzījās grūti, bet neatlaidīgi un 1895.gada janvārī uz Marinkas skatuves pir mo reizi tika izrādīts atjauninātais "Gulbju ezers." Tam bija jaunas un laimīgas beigas - tādas bija piedāvājis P.Čaikovska brālis Modests. Špreiz izrādi publika uzņēma ar vētrainu sajūsmu un tāpat reaģēja arī kritika. Baleta mākslas mīļotāji no visas pasaules ierodas Maskavā, lai to noskatītos uz Lielā teātra skatuves, tādejādi Čaikovska ģēnijs ir guvis nemirtīgu atzinību.
Latvijā iestudēts 1926.gadā.
"Apburtā princese." 1889.g., Latvijā iestudēts 1929.g.
"Riekstkodis." 1892.g. Latvijā iestudēts 1928.g.
4 kantātes - "Maskava." 1883.g.
6 simfonijas - 1.-"Ziemas sapņi" (1866.g.), 2.(1872.g.), 3.(1875.g.), 4.(1877.g.), 5.(1888.g.), 6.-"Patētiskā" (1893.g.).
Programmatiskā simfonija "Manfrēds" 1885.g.
4 simfoniskās svītas - 4.-"Mocartiāna" 1887.g.
Fantāzijuvertīras - "Romeo un Džuljeta" (1869.g.), "Hamlets" (1888.g.).
Uvertīras - "Negaiss" (1864.g.), "1812.gads" (1880.g.).
Fantāzijas - "Vētra" (1873.g.), "Frančeska da Rimini" (1876.g.).
Simfoniskā poēma - "Fatums" (1868.g.).
Balāde - "Vojevoda" (1891.g.).
Koncerti - 3 koncerti klavierēm un orķestrim 1875., 1880., 1893.g.; vijolei - 1978.g.. "Itāļu kapričo" (1880.g.), 3 stīgu kvarteti, stīgu sekstets, klavieru trio "Lielā mākslinieka piemiņai" (1882.g.), vairāk kā 100 skaņdarbu klavierēm - "Lielā sonāte" (1878.g.), "Gadalaiki" (1876.g.); skaņdarbi vijolei, čellam, vokāli ansamblim, ap 100 romanču.
Nospiedums civilizācijā.
Kopš 1958.gada Maskavā notiek P.Čaikovska Starptautiskais mūzikas konkurss.
Saites.
Krievu mūzika.
