Aliens

Čimoras valsts (900.-1476.g.)

Spāniski - Chimu' cultura.
Angliski - Chimu culture.

Čimoras valsts bija viena no varenākajām reģiona civilizācijām, kas pastāvēja Klusā okeāna Peru ziemeļu piekrastē no 900. līdz 1476.gadam.

Čimu civilizācijas izcelšanās. Čimi ir senākas kultūras pēcteči, taču par to gandrīz nekas nav zināms. Domā, ka tie nākuši no grimušās Mu zemes, kā jau liecina pats viņu nosaukums „Mu bērni” (či-mu).
Saskaņā ar pašu čimu leģendu, sabiedrisko organizāciju un tehnoloģijas, kas nepieciešamas varenas pilsētas celtniecībai, uz Peru piekrasti atnesis vīrs vārdā Taikana-Mu. Viņš nācis kā civilizators no kādas valsts Klusā okeāna viducī.

Čimoras valsts. Tā pastāvēja aptuveni četrus gadsimtus no 1000.(900.?)–1476.gadam.
Čimu indiāņu veidota kultūra ap 1100.gadu, kas savā uzplaukuma laikā kontrolēja visu mūsdienu Peru ziemeļu piekrasti - no Tumbesas ziemeļos līdz Paramongai dienvidos.
Saskaņā ar XVI gs. spāņu hronistu ziņām Čimu valsts monarhu dinastijā bijuši 9 ķēniņi. 
Kultūra izvietojās ļoti sausajā piekrastes joslā starp Kluso okeānu un Andu kalniem. Galvaspilsēta Čančana. Valsts dienvidu robeža gāja pa Rimakas upi (spāņi to izrunāja kā „Lima” - no šejienes galvaspilsētas nosaukums). Aiz upes dzīvoja činču indiāņi, bet kalnos aimaru ciltis.
Čimu valsts eksistēja pateicoties upēm un strautiem, kas radās kalnos no sniegu ūdeņiem. Šīs upes pārtrauca piekrastes joslu ik pa 50 vai 100 jūdzēm un veidoja zaļas, auglīgas joslas, kurās arī dzīvoja cilvēki. Kalnos čimi papildināja upes ar akveduktiem.

Valsts sagraušana. Čimu valsti iekaroja inki 1476.gadā. Pēdējo ķēniņu Minčankamānu (Minchancaman) sakāvuši inki, kas iekaroja Čimu valsti ap 1460.gadu.

Galvaspilsēta - Čančana, tās drupas šodien ir starp zīmīgākajām Peru arheoloģiskajām vietām.
Čimu kultūra balstījās uz lauksaimniecību, tādēļ tie savā teritorijā bija izveidojuši plašu apūdeņošanas kanālu tīklu.

Arhitektūra. Tāpat viņi izbūvēja 15 pēdu platu ceļu – inku Saules takas priekšteci.
Piramīdas veidoja no saulē izžāvētiem ķieģeļiem.

Amatniecība. Augsts juvelieru izstrādājumu līmenis. Piemēram, zelta laukumiņš Tambesas pilsētā, kurā visi augi un dzīvnieki pagatavoti no zelta. Laikam tā kalpoja par prototipu inku zelta laukumiņam pie galvenā tempļa Kuskā. Čimiem piederēja ārkārtīgi liels zelta daudzums. 

Čimu mitoloģija. Čimi pielūdza Mēness dievu Ši un, atšķirībā no inkiem, ticēja, ka Mēness ir varenāks par Sauli.

Saites.
Čimi.
Peru.