Čilambalam
Jaguāra priestera pareģojumi. Balam – „jaguārs.”
Apraksts. Satur informāciju par mītisko pagātni, nākotnes pareģojumus, tradīciju un rituālu aprakstus, hronikas, kā arī ziņas par astronomiju un medicīniski padomi. Daudzie priesteru pareģojumi sajaukušies ar vēsturiskajiem faktiem tā, ka tagad tos būtu visai grūti izprast.
Šais grāmatās laika skaitīšana notiek ar katuniem, kas Senajā valstī vēl nebija ieviesti.
Vēsture. Pavisam saglabājušās 17 tādas grāmatas, kas uzietas visdažādākās Jukatanas vietās. Nosaukumus tās ieguvušas atkarībā no vietas, kur glabājušās – no Mani, Balamas, Čumaijelas, Ikstilas vai Tekaksas utt. Šie visi ir īsti rokraksti un radīti XVI–XVIII gs. XVII gs. tos pieminēja Djego Lopess de Kogoljudo.
Nozīmīgākais manuskripts tika uziets XIX gs. 60.gados Čumaijelā un nodots vēsturniekam bīskapam Kreščencio Kariljo i Ankona. Šī manuskripta fotogrāfiju vēlāk publicēja Filadelfijas universitāte. Pēc bīskapa nāves manuskripts nonāca Sepedas bibliotēkā Meridā. No turienes tā 1916.gadā nenoskaidrotos apstākļos pazuda. Tā, ka saglabājusies tikai fotogrāfija. Grāmata sarakstīta maiju valodā, bet ar latīņu burtiem. Taču vārdi netika atdalīti, tāpat nelietoja arī nekādas pieturas zīmes. Daži vārdi ir patvaļīgi dalīti, citi bez īstā sākuma un nobeiguma pārvērtušies pilnīgi haotiskos jaunveidojumos. Spāņu valodā neesošās skaņas atveidotas ar vairākiem latīņu burtiem, taču kādas tās ir – vienalga nav skaidrs. Tā ,ka manuskripta atšifrēšana būs visai grūts uzdevums.
Rituālo svētku laikā vietējie zinību glabātāji lasīja priekšā fragmentus no šīm grāmatām un tām bija liela autoritāte maiju acīs. Daudz šo grāmatu XIX gs. savāca un izpētīja Pio Peress, dažas no tām nokopēja un publicēja 1837.gadā. Pasaules literatūrā tās iegāja kā „Peresa rokraksti.” Pārrakstīšana notiek pat mūsdienās. Vienu no pēdējiem atradumiem datē ar 1942.gadu, kad Meridā nejauši atrada ar roku rakstītu tekstu „Dziesmas no Dzitbalčes.”
Forma. Nav šaubu, ka vismaz daļa tekstu pārrakstīti no maiju hieroglifiskajiem rakstiem, daļa pēc atmiņas. Pēdējo reizi pārrakstīta XVI gs. maiju jukateku (tiek saukta par maijatānu) valodā, bet latīņu burtiem. Zakarija Sitčins uzskata, ka šeit vērojama vēl viena līdzība ar Seno Ēģipti, kur bija priesteri tērpti leoparda ādās. Tos sauca šem.
Izdevumi.
1. Ralfs L.Roiss 1933.gadā iztulkoja „Čilam-Balam Čumaijel.”
Saturs.
1. Zemes radīšana. „Tā ir pasaules vēsture, kā viņa tika pierakstīta senos laikos, kad nebija beidzies līdzīgu grāmatu radīšanas laiks... lai maiju ļaudis varētu uzzināt, no kurienes tie cēlušies un kā parādījušies šais zemēs... Notika tas Katu 11 ahau, kad ieradās Ak Mukenkabs (dievs, nobraucis no debesīm). Vispirms no debesīm nokrita uguns, tad no tām nokrita klintis un koki...” Pēc tam šis dievs iznīcināja 13 kosmosa dievu valdīšanas insīgnijas. Debesis sabruka pār Zemi un sākās ugunsgrēks.
2. „Dziesma par Čičenicas ieņemšanu.” Atrasta Čumaijelas ciemā.
Saites:
Maiji.
Maiju rakstības pieminekļi.
