Čehu kino
Pirmie publiskie kinoseansi Čehijā notika 1896.gadā.
J.Kršīženeckis 1898.gadā uzņēma pirmās čehu filmas "Pārtrauktā satikšanās" un "Smiekli un asaras."
Pēc 1918.gada, kad tika nodibināta pirmā pastāvīgā kinostudija, sākās intensīva čehu kiono attīstība. Paplašinājās filmu ražošana, pārsvarā tika uzņemtas komercfilmas. Mēģinājumi radīt nacionālo kinematogrāfu saistīti ar vēsturisko filmu un ekranizējumu veidošanu - J.Palouša, R.Branalda, K.Lamača, M.Krņanska darbi.
Sociālkritiskām tēmām pievērsās režisori P.Pražskis, K.Junghanss, K.Antons.
1930.gadā tika uzņemta pirmā skaņu filma "Kad raud stīgas" (režisors F.Fēers).
Mēmā kino laikā dominēja komercprodukcija. Kad 1931.gadā Barandovā modernizēja un paplašināja kinoražošanu, līdztekus izklaidējošām filmām tika uzņemti arī vairāki nozīmīgi sociālanalītiskas ievirzes darbi - režisori O.Vāvra, M.Fričs, J.Rovenskis, H.Hass, K.Antons.
Vācu okupācija izraisīja Čehoslovākijas kino krīzi - 41 filma 1939.gadā, 9. - 1944.g., 3 - 1945.g.
Pēc sociālistiskā režīma nodibināšanas sākās jauns kino attīstības posms. Tika ekranizēti vairāki prozas darbi ar šķiru cīņas un vēsturiski revolucionāru tematiku. Dažas čehoslovāku filmas - "Sirēna," "Norūdītie," guva starptautisku ievērību.
Pēc "Prāgas pavasara" 70.gados kļuvis par nozīmīgu mākslas nozari.
Ievērojamākie režisori - O.Vāvra, A.Kahlīks, K.Kahiņa, J.Sekvenss, V.Kriška, K.Zēmans, Š.Uhers, P.Solans, J.Pinkava.
Populārākie aktieri - J.Brejhova, V.Brodskis, F.Smoliks, K.Hēgers.
Kopš 1946.gada Prāgā darbojas Kino ZPI un filmotēka. Kinodarbiniekus gatavo Prāgas Daiļo mākslu akadēmija. Kopš 1950.gada reizi divos gados Karlovivaros notiek starptautisks kinofestivāls (1946.-1950.g. Mariānskelāzņē).
70.gadu beigās čehoslovāku kinoražošanas apjoms - 40 pilnmetrāžas filmas gadā.
Saites.
Čehi.
