Čehu teātris
Čehu teātra māksla veidojusies no čehu teātra tradīcijām.
Izrādes čehu valodā notika jau XVI gs., slovāku valodā - no XIX gs. 1.pusē.
1737.gdā Prāgā tika uzcelts "Teatr u Kofcu," kur iestudēja operas, bet vēlāk arī dramatiskus darbus.
1783.gadā nodibināja Nostica teātri (no 1797.g. - Kārtu teātris). No 1824.gada Kārtu teātrī regulāri iestudēja čehu autoru lugas. Darbojās režisors J.N.Štepāneks, aktieri B.Alrāmova, J.Grabingers, V.Šmillers.
1883.gadā Prāgā nodibinātais nacionālais teātris aktivizēja teātra mākslas attīstību. Radās progresīva inteliģences kustība par teātra demokratizāciju. Čehu reālistiskās aktieru mākslas attīstībā nozīmīgu ieguldījumu devuši H.Kvapilova, E.Vojans, J.Mošna, J.Šmaha, M.Hibnerova.
Pēc Čehoslovākijas nodibināšanas līdztekus Nacionālajam teātrim un Vinohradu teātriem Prāgā, Nacionālajiem teātriem Brno un Plzeņā sāka darboties Pilsētas teātris Brno (1919.g.), Pilsētas teātris Olomoucā (1920.g.). Radās jauni profesionāli un pusprofesionāli revolucionārie teātri: Atbrīvotais teātris (1925.g.), "D-34" (1934.g.). Aktieru mākslā dominēja psiholoģisks lomas traktējums - V.Vidra, J.Prūha, L.Dostālova, Z.Štepāneks.
Vācu okupācijas laikā samazinājās teātru trupas, repertuārs tika pakļauts stingrai cenzūrai. Teātru darbinieki iesaistījās cīņā pret vāciešiem, dibinot pusprofesionālus teātrus - studijas.
Pēc Čehoslovākijas atbrīvošanas no vāciešiem tika nodibināts sociālistisks režīms ar stingriem ideoloģiskiem rāmjiem. Tika dibināti jauni teātru kolektīvi - Reālistiskais teātris Prāgā, Strādnieku teātris Gotvaldovā.
1957.gadā nodibināja Teātra radošo darbinieku savienību (kopš 1972.g. - Teātra, kino un televīzijas radošo darbinieku savienība). Režijas mākslā panākumus guvuši K.Paloušs, O.Krejča. Kopš 50.gadu beigām popularitāti t.s. mazo formu teātri: "Na zabradli," "Semafor," "Rokoko," "Na provazku," "Za brahou."
Banskabiastricā un Zvoļenā darbojās J.Tajovska teātris. Ievērojamākie režisori - J.Budskis, P.Gaspra, P.Mikuliks, T.Rakovskis; aktieri - M.Prehovska, M.Krālovičova, N.Hejna, Z.Grūberova, V.Strniskova, B.Turzonova, E.Vašāriova, M.Vašāriova, M.Huba.
Starptautisku ievērību guvis Čehoslovākijas Leļļu teātris - režisors M.Kopeckis, J.Skupa.
XX gs. 70.gados Čehoslovākijā darbojās 76 teātri. Teātra darbiniekus gatavoja Prāgas Daiļo mākslu akadēmijā.
Čehu balets. Pēc Čehoslovākijas republikas nodibināšanas izveidojās pirmās baleta trupas Bratislavā, Brno, Ostravā, Olomoucā. Repertuārā iekļāva čehu komponistu B.Martinū, V.Novāka baletus.
Baleta mākslas uzplaukums sākās pēc II Pasaules kara, kad Čehoslovākija atgriezās baletmeistari S.Mahovs un I.V.Psota. Viņu vadībā Čehoslovākijas Nacionālajā teātrī izveidojās profesionāli spēcīgas baleta trupas.
Iestudēti nozīmīgi nacionālie baleti: Z.Vostršāka "Viktorka" un "Filozofiskais stāsts," J.hanuša "Sāls dārgāks par zeltu," J.Burghausera "Honza un velns."
Ievērojamākie baletmeistari - E.Gabzdils, J.Ņemečeks, B.Slovāks, J.Zajko; baletdejotāji - A.herēņova, M.Kūra, O.Skālova.
Čehu cirks. Profesionālais cirks Čehoslovākijā radās XIX gs. un XX gs. mijā.
20.-30.gados ievērību guva A. un K.Kludsku, Volfsona, Ņemeca cirka uzņēmumi.
1951.gadā privātie cirki tika nacionalizēti.
Kopš 1961.gada Prāgā darbojas Cirka mākslas centrs, kurā ir divas manēžas, kā arī palīgtelpas atsevišķu cirka numuru pilnveidošanai. Ievērību guvuši arī šapito cirki "Praha," "International," "Humberto." Ievērojamākie cirka mākslinieki 60.-70.gados: klauni un ekscentriķi Bedaleks, Vencins, Vikijs, žonglieri Bremlovi, akrobāts Jeničeks, gaisa vingrotāja M.Rihterova, dresētāji K.Māleks, J.Valāšeks, velofigūristi Vallo.
Saites.
Čehi.
