Čehu māksla
Tā kā Čehijas teritorija ir apdzīvota kopš paleolīta, tad pirmie mākslas paraugi ir paleolīta laika skulptūriņas - pazīstamākais tā laika atradums ir Vestonices Venēra. Vēl - neolīta keramika.
II g.tk.pmē. Lužicas, Halštates un Latēnas kultūru atradumi.
Tāpat uzieti trāķiešu, skitu un ģermāņu kultūras paraugi.
Pēc Lielmorāvijas valsts izveidošanās un kristietības pieņemšanas sāka attīstīties laicīgā un it īpaši sakrālā arhitektūra - koka un mūra baznīcas Staremeštā, Bratislavā. Liela nozīme bija Bizantijas un karolingu arhitektūras un mākslas paraugiem.
XI-XIII gs. izplatījās romānika. Tika celtas baznīcas - galvenokārt bazilikas un rotondas, klosteri ap nocietinātām pilīm veidojās pilsētas - Prāga, Bratislava, Trenčīna, Nitra, Orava. Sakrālās celtnes rotāja gleznojumi - Sv.Katrīnas rotonda Znojmo pilī, Sv.Jēkaba baznīcā Rovnā; skulptūras un ciļņi - Sv.Jēkaba baznīcā Kutnahorā, Sv.Jura baznīcā Prāgā.
Aizsākās miniatūru glezniecība - "Višehradas kodekss" (ap 1085.g.), kas uzplaukumu sasniedza XIV gs. beigās - XV gs. sākumā.
XIII gs. izplatījās gotika, radoši tika apgūti Vācijas, Itālijas, Francijas un Nīderlandes sasniegumi. Vēlās gotikas kultūrai (īpaši Čehijā) XV-XVI gs. raksturīga nacionālā savdabība - mākslu (galvenokārt glezniecību un tēlniecību) ietekmēja husītu kustības reliģiskās un nacionālpatriotiskās idejas, pastiprinājās reālisma tendences. Arhitektūrā aizsākas plānveidīga (reizēm regulāra) pilsētu apbūve, piemēram, Novemešto Prāgā. Dominēja 1-3 jomu telpas baznīcas ar sarežģītu velvju sistēmu, tika veidoti plaši piļu kompleksi - Zvīkovas, Strečno, Zvolenas pilis.
ievērojamākie gotikas arhitektūras un mākslas pieminekļi: Sv.Vita katedrāles gotiskās izbūves (arhitekti Arrasas Matiāšs, P.Parlēržs) ar P.Parlērža portretiskajām skulptūrām triforijā Prāgā, Marijas baznīca Prāgā, rātsnams Prāgā, Kārļa tilts Prāgā, Karlštejnas pils ar meistara Teodorika gleznojum iem Sv.Krusta kapelā, Sv.Elizabetes katedrāle Košicē, Sv.Mārtiņa doms Bratislavā, Viši Brodas altāra meistara un Tržeboņas altāra meistara gleznojumi, Sv.Mārtiņa baznīcas freskas Spišska kapitulā; Krumlovas madonnas meistara un A.Pilgrama skulptūras, t.s. skaisto madonnu statujas, Sv.Jēkaba baznīca Levočā ar Levičas Pāvila skulptūrām Sv.Jēkaba altārim, "Jēnas kodeksa" miniatūras.
Pēc Hābsburgu dinastijas nostiprināšanās arhitektūrā un mākslā attīstījās laicīgās tendences. Izplatījās renesanse, kuras elementi bieži saliedējās ar vēlās gotikas tradīcijām - Vladislava zāle Prāgas Hradā (arhitekts B.Rīds), Litomeržices altāra meistara gleznojumi. Arhitektūrā, kur renesanses stilu ieviesa galvenokārt itāļu arhitekti (īpaši Čehijā), dominēja laicīgas celtnes: pilis - Beldvers (Prāgā), medību pils "Zvaigzne," Švarcenberga pils; pārbūvētas vecās pilis Česki Krumlovā; rātsnami - Banska Bitricā, Levočā; pulksteņtorņi, dzīvnieku mājas ar skulpturāliem portāliem, arkādēm, ārsienu apgleznojumiem.
Tēlotājā mākslā, kur liela nozīme bija vācu, austriešu un ungāru mākslas ietekmei - Smišeka kapelas gleznojumi Sv.Barbaras katedrālē Kutnahorā, radās jauni veidi un žanri - dekoratīvā tēlniecība, kapu pieminekļi, portretu glezniecība.
XVI gs. beigās - XVII gs. Prāga bija viens no pēdējiem manierisma centriem Eiropā. Pēc kontrreformācijas uzvaras XVII gs. 2.pusē - XVIII gs. vidū attīstījās baroks, kas saistīts ar itāļu, franču, vācu mākslas, bet Slovākijā galvenokārt ar austriešu mākslas ietekmi. Cēla parku un dārzu ieskautas pilis, baznīcas (vienjoma vai centriskas) ar kupolu vai torņiem. Celtnes rotāja grezns plastisks un glezniecisks dekors - Sv.Franciska baznīca, arhitekti Ž.B.Matē; Černihas pilis; K.I.Dīncenhofera celtnes - visas Prāgā; Sv.Elizabetes baznīca Bratislavā, arhitekts F.A.Pilgrams.
Baroka tēlotājai mākslai (galvenokārt portretos) spēcīga demokrātiska ievirze un reālisma iezīmes - gleznotāji K.Škrēta, P.Brandls, J.Kupeckis, V.V.Reiners, grafiķis V.Hollars. tēlnieki M.B.Brauns un F.M.Brokofs.
XVIII gs. vidū izplatījās rokoko un klasicisms, XVIII un XIX gs. mijā klasicisms īpaši raksturīgs slovāku arhitektūrā. Mākslā tā izplatīšanos sekmēja Prāgā nodibinātā MA (1799.g.), kas veicināja arī čehu nacionālās glezniecības skolas rašanos XIX gs. 1.pusē - portretisti F.Tkadliks un A.Maheks, ainavisti A.Māness un K.Postls, bīdermeiera stila žanrists J.Navrātils.
XIX gs. arhitektūrai raksturīgs eklektisms. Cēla sabiedriskās ēkas neogotikas, neorenesanses un neobaroka garā - Nacionālais teātris Prāgā, arhitekti J.Zīteks un J.Šulcs. Cīņa par nacionālo kultūru patstāvību, īpaši pēc 1848.gada revolūcijas, kā arī t.s. nacionālā teātra paaudzes darbība - gleznotājs M.Alešs, tēlnieks J.V.Mislbeks u.c., ietekmēja čehu mākslas attīstību XIX gs. 2.pusē - gleznotāji un grafiķi J.Māness, J.Maržāks, K.Purkiņe, A.Kosāreks, J.Čermāks.
XIX gs. beigās - XX gs. sākumā nacionālā mākslas skola radās Slovākijā - glezniecībā portretisti J.B.Klemenss, P.Bohūns, ainavists L.Čordāks, žanrists D.Skuteckis, tēlniecībā J.Koniareks. Nacionālos skolu pārstāvju darbos dominēja nacionālā vēsture, tautas sadzīves, folkloras tēmas, nacionālā ainava, laikabiedru tēli.
Gadsimtu mijā izplatījās jūgendstils - J.Kotera, mākslā - impresionisms - gleznotāji A.Hitusi, A.Slavičeks, G.Mallijs, tēlnieks J.Maržatka, simbolisms- gleznotāji J.Preislers, M.Švabinskis, tēlnieki J.Šalouns un F.Bīleks. Jūgendstils raksturīgs galvenokārt grafikai - V.Preisigs, A.Muha.
XX gs. kubisma, ekspresionisma, abstrakcionisma, sirreālisma un primitīvisma iezīmes vērojamas F.Kupkas, O.Kubīna, E.Fillas, B.Kubištas, J.Čapeka, V.Zrzavija, J.Šimas, F.Tihija, C.Majernika, M.Galandas, K.Černija, K.Lhotāka glezniecībā un grafikā. Kubismu čehu mākslā aizsāka gleznotājs E.Filla. Reālisma tradīciju glezniecībā turpināja V.Rada, V.Rabass, L.Čordāks, V.Sedlāčeks, tēlniecībā - J.Štursa, K.Pokornijs.
Pēc Čehoslovākijas republikas nodibināšanas arhitektūrā attīstījās konstruktīvisms un funkcionālisms - P.Janāks, J.Gočārs, J.Havličeks, K.Honziks, E.Bellušs.
Mākslā sarežģītā idejiski mākslinieciskā cīņā nostiprinājās reālisma un demokrātijas tendences - V.Novāks, O.Nejedlijs, M.benka. Sociālkritiska ievirze raksturīga t.s. sociālās mākslas pārstāvju - gleznotāju P.Kotīka un K.Holana, grafiķu V.Silovska, J.Rambouseka, K.Štikas, K.Sokola, tēlnieku O.Gutfreinda, K.Kotrbas darbiem.
tautas mākslas tradīcijām pievērsās grafiķi J.Čapeks, J.Lada, V.Špāla.
Vācu okupācijas gados pretnacistiskās un antimilitārās noskaņas izpaudās politiskajā karikatūrā - F.Bidlo, A.Pelcs, simbolistiskās un sirreālistiskās kompozīcijās - F.Muzika, J.Nemčiks, V.Sihra, V.Titelbahs.
Pēc 1948.gada sarkankrievu uzpiestā sociālistiskā režīma apstākļos glezniecībā dominēja tematiskās kompozīcijas (īpaši Slovākijā), ainava (Čehijā), portrets - V.Sihra, A.Zābranskis, J.Čumpeliks, J.Brožs, K.Součeks, B.Dvorskis, R.Kolāržs, J.Prims, M.Sladkijs, V.Suhijs - Čehijā; L.Fulla, P.Matejka, M.Medvecka, E.Zmetaks, J.Sturdiks, L.Hudeika - Slovākijā. Īpaši attīstījās grafika, sevišķi grāmatu grafika - M.Švabinskis, A.Hofmeisters, V.Sivko, R.Svolinskis, J.Adāmcova, K.Hruška, J.Černijs, L.Čepeļeva - Čehijā; O.Dubajs, R.Dubravecs, V.Hložniks - Slovākijā; monumentāli dekoratīvā māksla, stājtēlniecība un monumentālā tēlniecība - pieminekļi un memoriālie ansambļi - V.Makovskis, K.Lidickis, R.Svoboda, J.Lauda - Čehijā; J.Kostka, J.Malejovskis, A.Trizuliaks, T.Bartfajs - Slovākijā.
Liela nozīme kultūrā bija lietišķajām un rūpniecības mākslas nozarēm. Nozīmīgākā - stikla mākslinieciskā apstrāde. Čehu stikla ražosanas pirmsākums XVI un XVII gs. mijā Prāgā Rūdolfa II galmā. Mūsu dienās ievērojamākie stikla ražošanas centri ir Jablonecā un Železnibrodā, ievērojamākās firmas - "Bohemia Glass," Bijoux de Bohemie" (rotaslietas).
Attīstījās keramika, tekstilmāksla, ādas un koka mākslinieciskā apstrāde, dizains - pirmsākumi jau XIX gs. 1.pusē - t.s. Vīnes krēsls, M.Toneta projekts.
Saites.
Māksla.
