Cilnis, reljefs
Viens no tēlniecības pamatveidiem, kur skulpturālais tēls veidots saistībā ar plakni.
Atšķirībā no apaļskulptūras cilnis veidots, neatdalot apjomīgi risinātās formas no pamatnes, un līdzīgi gleznai apskatāms frontāli.
Vēsture. Dažādas ciļņu formas atrodamas visu laiku un tautu mākslā jau kopš paleolīta.
Ciļņi bija izplatīti Senajā Ēģiptē, Asīrijā, Indijā, Ķīnā un īpaši antīkajā mākslā - sengrieķu svētnīcu frontonos, metopās, frīzēs, uz seno romiešu triumfa arkām, kolonnām utt.
Renesanses mākslā tas tuvs perspektīvas izpratnei glezniecībā.
Pēc skulpturālā veidojuma attiecības pret plakni izšķir:
- augstciltni jeb oreljefu - tajā apjomīgās daļas no pamatplaknes izceļas vairāk kā 1/2 no sava apjoma vai atsevišķos gadījumos tikai minimāli saistītas ar plakni;
- puscilni jeb mecoreljefu - tajā apjomīgās daļas izceļas par 1/2 no sava apjoma;
- zemcilni jeb bareljefu - tajā apjomīgās daļas izceļas mazāk kā 1/2 no sava apjoma;
- plakancilni - tajā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes;
- iegrebto, dobto jeb padziļināto - tajā veidojums nepaceļas virs plaknes.
Cilnis var būt gan kā patstāvīgs mākslas darbs, gan celtnes vai pieminekļa sastāvdaļa. Atkarīgā no uzdevuma ansamblī reljefus iedala figuratīvos un ornamentālos. Ciļņu kompozīcija var būt risināta izteikti tēlnieciski un tuvoties apaļskulptūrai, var saskaņoties ar plaknes arhitektoniskumu vai arī var līdzināties gleznas struktūrai ar attiecīgi izstrādātu perspektīvu un gaismēnu attiecībām. Ciļņu veidojumi sastopami uz dekoratīviem priekšmetiem, rotaslietām, medaļu mākslā utt.
Ciļņi Latvijā. Tērvetes pilskalnā uz XIII gs. rotkaļa krāsns apmetuma atrasts cilnis ar stabulētāja attēlu.
Ciļņi sastopami arī romānikas un gotikas celtnēs - Rīgas domā u.c..
Bagātīgi ar kokā grieztiem ciļņiem rotāti XVII un XVIII gs. baznīcu interjeri - kanceles, altāri, solu greznojumi.
XIX gs. un XX gs. sākumā apbūvē izmantoti historisma un jūgendstila garā darinati dekoratīvi ciļņi.
Latviešu profesionālās tēlniecības attīstības sākumposmā ciļņus darinājuši A.Bija, B.Dzenis, G.Šķilters, T.Zaļkalns. Sevišķi plaši gan figurālie, gan portretiskie ciļņu veidojumi akmenī vai bronzā izplatīti memoriālajā tēlniecībā - K.Baumanis, B.Dzenis, A.Folcs, K.Jansons, M.Lange, K.Rončevskis, G.Šķilters, T.Zaļkalns, E.Zvirbulis. monumentāli arhitektoniskos ciļņus veidojuši K.Jansons, K.Zāle, K.Zemdega, mūsdienu monumentālie tēlnieki - Ļ.Bukovskis, J.Karlovs, J.Mauriņš, J.Zariņš u.c.
Stājtēlniecībā ciļņiem pievērsušies V.Albergs, K.Baumanis, A.Gulbis, E.Leimane, J.Mauriņš, V.Mickeviča, A.Veinbaha, Z.Zvāra.
