Ciems
Zemnieku apmetne.
Vēsture. Krievijā feodālisma laikā ciems bija feodālā īpašuma administratīvais un saimnieciskais centrs, kur atradās kunga sēta.
XIX gs. ciems ar baznīcu kļuva par apkārtējo sādžu administratīvo un saimniecisko centru.
Latvijā ciemi pastāvējuši jau pirmatnējās kopienas laikā. Domājams, ka sākumā ciemā dzīvoja viena dzimta.
Vēlķ ciemi kļuva par teritoriālu kopienu, kuras iedzīvot'jus saistīja saimnieciska un militāra rakstura attiecības. Ciema kopienas priekšgalā bijaciema vecākais. Ciems sastāvēja no vairākām sētām, kam piederēja tīrumi; ganības un meži bija ciema iedzīvotāju kopīpašums.
Pēc vācu feodāļu nostiprināšanās Baltijā tika uzsākta varmācīga muižnieku saimniecību organizēšana ciemu teritorijā. Tas atspoguļojās arī muižu nosaukumos - Auciema, Inciema, Muižciema u.c. muižas.
XVI gs. beigās lielākajā daļā Latvijas teritorijas izveidojās viensētas - izņemot Latgali, kur XVII gs. beigās izveidojās sādžas. Visilgāk ciema kopienu saglabāja jūrmalas iedzīvotāji zvejniekciemos, kā arī atsevišķas priviliģētas iedzīvotāju grupas, piemēram, kuršu ķoniņi.