Centrālā komiteja, PSKP
PSRS komunistiskās partijas politiskais vadības orgāns, partijas organizatoriskais, teorētiskais un ideoloģiskais centrs, arī augstākais vadošais orgāns PSKP kongresu starplaikā, ko ievēlē partijas kongress.
CK funkcijas noteica PSKP statūti. Svarīgāko partijas dzīves un politikas jautājumu apspriešanai CK notureja plenārsēdes - PSKP CK plēnumus. CK īsteno partijas kolektīvās vadības principu.
CK ievēlē PSKP CK Politbiroju, PSKP CK sekretariātu, PSKP CK ģenerālsekretāru, organizē PSKP CK Partijas kontroles komiteju. Savā darbā CK balstās uz partijas kongresu lēmumiem un partijas programmu. PSKP kongresu starplaikos vada visu partijas darbību, izrauga un izvieto vadošos kadrus, vada centrālo valsts organizāciju un darbaļaužu sabiedrisko organizāciju darbību ar tajās izveidoto partijas grupu starpniecību, dibina dažādus partijas orgānus, iestādes un uzņēmumus un vada to darbību, ieceļ tās kontrolē strādājošo centrālo laikrakstu un žurnālu redakcijas, sadala partijas budžeta līdzekļus un kontrolē tā izpildi. CK reprezentē PSKP attiecībās ar citām partijām. Balstoties uz demokrātiskā centrālisma principiem, CK regulāri informē partijas organizācijas par savu darbu, pārbauda partijas lēmumu izpildi, vietējo partijas organizāciju darbu, sasauc PSKP kongresus statūtos noteiktos termiņos, nosaka pārstāvības normas kongresos, sniedz tiem pārskatus par savu darbu.
Īstenojot PSKP kongresu noteikto partijas ģenerāllīniju, CK izskata padomju valsts politikas principiālos jautājumus, svarīgākās tautas saimniecības problēmas, komunisma celtniecības uzdevumus. CK realizē PSKP kongresos izstrādāto PSRS ārpolitiku. CK ir autoratīvs orgāns, kam pieder plašas pilnvaras. CK tiek ievēlēti ievērojami partijas un valsts, saimnieciskie, administratīvie un militārie darbinieki, ražošanas pirmrindnieki, diplomāti, zinātnes un kultūras darbinieki.
Vēsture. Līdz 1917.gada Oktobra apvērsumam, kamēr KP bija nelegāla, darbojās KSDSP CK Ārzemju birojs un KSDSP CK Krievijas birojs. Regulāras visu CK locekļu sēdes parasti praktiski nebija iespējamas, klātesošo CK locekļu domas noskaidroja sarakstes ceļā. Pirmsapvērsuma periodā CK bija kooptācijas (pašpapildes) tiesības, kas nelegālos apstākļos nodrošināja partijas vadošā orgāna darbības nepārtrauktību.
Pēc Oktobra apvērsuma CK sastāvs tika paplašināts. Pēc V.Ļeņina priekšlikuma KK(b)P 12.kongresā (1923.gada aprīlī) CK palielināja līdz 40 locekļiem un 17 kandidātiem.
VK(b)P 15.-18.kongresos (1927.g. dec.-1939.g.marts) ievēlēja 71 locekli un 68 kandidātus; 25.kongresā (1976.gada febr.-marts) ievēlēja 287 CK locekļus un 139 locekļu kandidātus; 26.kongresā (1981.gada 23.febr.-3.marts) - 319 CK locekļus un 151 locekļu kandidātus.
PSKP CK ģenerālsekretārs kopš 1966.gada bija L.Brežņevs, 1964.-1966.gados CK pirmais sekretārs.
Saites.
Padomju Savienība.
