Čukči
Čukču pussalas pamatiedzīvotāji Sibīrijā.
Kopējs pašnosaukums - luoravetlan ("īsts cilvēks"): ziemeļbriežu čukči - čavču ("ziemeļbriežu"), piejūras čukči - an'kalin.
Šodien čukči apdzīvo Čukču autonomo apgabalu Magadānas apgabalā un Jakūtijas Ņižņekolimskas rajonā.
Skaits. 13 600 (1970.g.).
Etnoģenēze. Čukču tautas veidošanās, domājams, notikusi migrējot viņu senčiem, kas bija pieņēmuši briežkopību, no Ohotskas jūras piekrastes uz galējiem ZA. Tās laikā tie asimilēja daļu eskimosu un jukagīru.
Vēsture. Pirmos kontaktus ar krieviem čukči nodibināja 1642.gadā Alazejā. Tomēr līdz pat XIX gs. faktiski tie saglabāja neatkarību no krievu ķeizara administrācijas.
1727.gadā Senāts nosprieda "под российское владение покорять" tautas, kas apdzīvoja zemes uz ZA no Jakūtijas. Bija īpaši pieteikts nekarot (войной не ходить), bet gan veikt sarunas par pakļāvību. Šo uzdevumu uzticēja kazaku vadonim Afanāsijam Šestakovam (Афанисий Шестаков) un tad vēl Toboļskas Dragūnu pulka kateinim Dmitrijam Pavļuckim (Дмитрий Павлуцкий). Tūdaļa pat izcēlās nesaskaņas starp abiem vadoņiem, kuri sarājās tiktāl, ka devās uzdevumā pie čukčiem atsevišķi katrs ar savu vienību.
Abi vadoņi nebūt nepildīja savu uzdevumu "bez kara," bet gan slepkavoja čukčus un postīja to ciemus, par ko ziņoja pats Pavļuckis, apstiprināja arī citi avoti. Čukči, būdami visai kareivīgi, deva pretsparu.
Karš turpinājās vairākus gadus. Pirmo sakāva A.Šestakova vienību. 1730.gadā viņš un daudzi viņa padotie krita cīņā pret čukčiem. No tā brīža visu kampaņu vadīja tikai D.Pavļuckis, kurš bija paaugstināts par majoru. Viņš vairākkārt vadīja karagājienus uz Čukču pussalu, vairākkārt sakāva čukčus, kas tā rezultātā pārgāja uz partizāņu kara taktiku. Vardarbība no abām pusēm pieauga.
1747.gadā notika kauja starp čukčiem un krieviem pie Orlovas upes. Tās laikā gāja bojā majors Dmitrijs Pavļuckis. Šī persona kļuva par galveno ļaundari čukču folklorā.
Uzzinājusi par sakāvi, ķeizara administrācija Pēterpilī izrīkoja nosūtīt uz Anadīru papildu karaspēku.
Sadursmes nebeidzās. 1771.gadā krievi pameta Anadīru, nocietinājumi tika izpostīti.
Pēc 7 gadiem krieviem tomēr izdevās sarunāt, ka čukči kļūs par Krievijas impērijas padotajiem. Pēc tam sadursmes izbeidzās, lai gan ne tūlīt.
Čukču reģionu pētījis krievu pētnieks V.Bogorazs.
Valoda. Pieder paleoaziātu valodu ziemeļaustrumu grupai.
Etnogrāfiskās grupas. Čukči iedalās divās gruopās - klejojošajos ziemeļbriežu audzētājos un piekrastes nometnieki roņu un vaļu mednieki. Starp abām grupām bija maiņas attiecības.
Reliģija. Šamanisms.
Saskaņā ar Čukotkas pētnieka V.Bogoraza ziņām, čukči, piemēram, ticējuši, ka ļaunie gari nolaupot gulošu cilvēku dvēseles, tās vārot un apēdot. Čukču sievietes dzemdību laikā noslēpušās slepenā vietā, lai ļaunie gari nevarētu nolaupīt bērnus.
Saites.
Čukču autonomais apgabals.
