Cunftes
No vācu Zunft.
Viduslaiku un jauno laiku Eiropas (līdz XIX gs.) feodālajās pilsētās viena amata vai amatu kopas biedru slēgta apvienība kopējo interešu pārstāvēšanai un aizstāvēšanai, iekšējā tirgus aizsardzībai pret feodāļiem, tirgotājiem un pilsētu dižciltīgajiem.
Cunftēm bija savi statūti (šrāgas) un vēlēti vecākie – eltermaņi.
Vēsture. Rietumeiropā cunftes visagrāk radās Itālijā - ap X gs., Francijā, Anglijā un Vācijā tās radās XI-XII gs., vēlāk arī Skandināvijā.
Amatnieku apvienošanās korporācijās (cunftēs) atbilda vispārējām feodālās sabiedrības struktūras īpatnībām. Daudzās zemēs tikai cunftu meistari drīkstēja nodarboties ar amatu - cunftu spaids. Pilntiesīgi cunftu locekļi bija tikai tie amatnieki, kam piederēja sava darbnīca, darbarīki, un kas paši strādāja darbnīcā kopā ar ģimenes locekļiem, mācekļiem, zeļļiem un algādžiem.
Cunftu organizācijas paraugs bija marka, kuras sadzīves un darba tradīcijas lauku amatnieki ieviesa arī pilsētā. Katrai markai bija vēlēts vai feodālā senjora (vēlāk pilsētas maģistrata) iecelts vecākais - eltermanis. Cunftu finanses veidojās no regulārām meistaru iemaksām.
Galvenās cunftu funkcijas: ražošanas kontrole, izstrādājumu realizācija, izejvielu sagāde un sadale, cīņa pret lauku amatnieku konkurenci, piedalīšanās pilsētas zemessardzē, savas cunftes locekļu atbalstīšana trūkumā un vecumā.
Cunftē bija stingri reglamentēts meistaru skaits, kā arī mācekļu un zeļļu skaits katram meistaram, mehānismu daudzums darbnīcā - aužamās stelles, vērpjamie ratiņi u.c. Lai kļūtu par meistaru, amatniekam bija vairāki gadi jāstrādā par mācekli, pēc tam par zelli. Vēlāk par meistariem kļuva galvenokārt bagātie zeļļi, kas spēja iemaksāt cunftes kasē iestāšanās naudu, izgatavot pārbaudes darbu (šedevru), sarīkot dzīres cunftes meistariem.
Sākumā cunftes veicināja ražošanas attīstību. Ilgais mācību laiks deva iespēju amatniekiem labi apgūt amatu, līdz ar to uzlabojās preču kvalitāte. Attīstījās un uzlabojās darbarīki, radās jaunas specialitātes, jo, veidojot jaunas cunftes, tika realizēta darba dalīšana.
XIV-XV gs. sāka rasties zeļļu solidaritātes elementi cīņai pret meistariem (brālības, straiki); izveidojās cunftu meistaru virsslānis, radās nevienlīdzība starp bagātajām (vecākajām) un nabadzīgajām (jaunākajām) cunftēm.
Attīstoties kapitālistiskajai ražošanai, sākās cunftu sistēmas sairums, cunftes kļuva par šķērsli rūpniecības attīstībai.
XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā cunftes tika likvidētas likumdošanas ceļā.
Cunftes Krievijā. Senajā Krievzemē pastāvēja amatnieku apvienības - ārpilsētu simti. Pēc Pētera I reformas 1722.gadā, kad tika izdoti cunftu statūti, arī Krievijas impērijā radās cunftes. Par to locekļiem drīkstēja būt arī dzimtcilvēki. Cunftes neierobežoja meistara ražošanas apjomu, zeļļu un mācekļu skaitu, pieļāva patstāvīgo amatnieku konkurenci.
1722.-1727.gados maskavā izveidojās 153 cunftes, kas aptvēra ap 7000 amatnieku, Pēterpilī - 24 cunftes ar apmēram 600 amatniekiem.
1893.gadā cunftes bija 142 pilsētās.
krievijā cunftes likvidēja 1917.gadā.
Cunftes Latvijā. Līdz ar vācu iekarojumiem Baltijā, no Vācijas ieceļojušie amatnieki XIV gs. izveidoja cunftes arī Latvijas teritorijā.
Rīgā XIV gs. 2.pusē tika apstiprinātas piro 8 cunftu šrāgas.
Attīstoties jaunām amatniecības nozarēm un padziļinoties specializācijai, veidojās jaunas cunftes.
XV gs. Rīgā bija 12 cunftes, XVI gs. - 18 cunftes, XVIII-XIX gs. - 44 cunftes.
Visu cunftu meistari apvienojās Mazajā ģildē un ieguva monopoltiesības amatnieciskajā ražošanā. Aizliedza strādāt bītniekiem. Cunftes radās arī Jelgavā, Bauskā, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā u.c. Latvijas pilsētās.
XVI gs. beigās Rīgā tika nodibinātas arī latviešu amatnieku organizācijas - t.s. nevācu amati, kam bija nepilnas cunftu tiesības.
XVII gs. Rīgā parādījās cunftu sistēmas krīzes pazīmes: tika apgrūtināta meistaru tiesību iegūšana un noteits maksimālais meistaru skaits cunftē. Lielākā daļa zeļļu nekļuva par meistariem. Saasinājās pretrunas starp zeļļiem un meistariem, izraisījās zeļļu nemieri.
1785.gada amatniecības nolikums atviegloja meistara tiesību iegūšanu un atļāva strādāt amatniekiem, kas nebija cunftu locekļi.
XIX gs. 1.pusē izdotie reglamenti ieobežoja cunftu privilēģijas.
Ar 1866.gada 4.jūnija patentu Baltijā izsludinātais Krievijas tirdzniecības un amatniecības nodokļu reglaments pilnīgi likvidēja cunftu monopoltiesības.
Latvijā cunftes saglabājās līdz 1936.gadam kā brīvprātīgas amatnieku biedrības. ražošanā tās savu nozīmi bija zaudējušas.
Saites.
Amatniecība.
