Aliens

Bviti kults

Bviti - "priekštecis" vietējā afrikāņu valodā. Tātad būtībā - "senču kults."

Afrikāņu sabiedrībās Centrālāfrikā (Gabonā, Kamerūnā un Zairā) eksistē ārkārtīgi seni senču kulti. Apgaismotie tajos uzskata, ka eksistē Cita realitāte, kurā var tikties ar mirušo dvēselēm. Šeit tika uziets stiprs halucinogēns augs – iboga jeb ibogaina, ko botāniķi sauc par Tabernanthe iboga. To lieto bviti kulta sekotāji, lai ar transa palīdzību nonāktu Citpasaulēs.

Iekļūšana citā realitātē. To nevar sajust ar parastām mūsu maņām parastos apstākļos. Toties daudzu kultu šamaņi apgalvo, ka viņi zina kā tajā iekļūt un atgriezties no turienes sveikam un veselam.
Āfrikā ieiešanu Citā realitātē veic ar indīga auga palīdzību, kuru tur pazīst ar nosaukumu – iboga vai eboka (Tabernanthe iboga).

Vairākas afrikāņu teikas stāsta par ibogas/ebokas kulta izcelšanos.

Teika par Banzuoku stāsta, ka sieviete no pigmeju cilts palikusi bez vīra, kurš nosities krītot no augsta koka. Sērojošā atraitne, kas nebija uzgājusi pat vīra mirstīgās atliekas, izgāja pie cita vīra. Taču pēc tam mirušā vīra kauli trāpījušies tīklos, ar kuriem sieviete no laivas ķērusi zivis. Krastā kāds dzīvnieks kaulus pievācis un tai nācies iet zvēram pakaļ uz Kakonangondas alu. Iekšā tā izdzirdējusi mirušo garu uzrunu: „Bandzuoku, vai vēlies mūs ieraudzīt?” Sieviete piekritusi, un gari tai likuši apēst kāda auga sakni, kas augusi stūrī. Lūk tā ļaudis uzzinājuši par šo narkotisko augu – ibogu.
Pēc tam sieviete spējusi ieraudzīt mirušo garus un ar tiem parunāties. Starp tiem bijis arī viņas pirmā vīra gars. Tā sieviete vairākas reizes nākusi uz alu, līdz to izsekoja tās toreizējais vīrs, domādams, ka tā alā ar kādu tiekas. Izdzirdējis, ka sieva alā ar kādu sarunājis, viņš stipri satraucies, jo nevienu nav tur redzējis. Sieva tam izstāstījusi par ibogas sakni, arī viņš to apēdis un ieraudzījis garus – arī paša mirušo brāli. Tad gari pieprasījuši ziedojumu (okandzo), un tas, kas bijis vīrietim līdzi, izrādījies par maz. Tādējādi tam vairs nebija citas iespējas, kā atteikties no sievas un upurēt to gariem.
Atgriezies ciemā, vīrietis uzcēla pirmo bviti svētnīcu un kļuva par tās priesteri. Drīzumā cilvēku upurēšana tika noliegta un sāka izmantot vistas.
Citā teikas versijā stāstīts, ka gari likuši Banzuoku ibogas sakni uzlikt uz lielās sēnes dunas cepures un apēst tās kopā. Ir zināms, ka dunas sēni izmanto fungi cilts burvji, kas ir bviti kulta sekotāji Kamerūnā un Gabonā. Pēc izmēriem un formas šī sēne atgādina cilvēka galvu – to uzskata par smadzenēm „pirmajam cilvēkam, kam bija jāmirst.”

Leģenda par eboku. Par to kā vietējie šamaņi apguvusi šo ceļošanas mākslu, stāstīts kādā afrikāņu mīta par slepenās bviti biedrības tapšanu: „Zeims ije Mebege [pēdējais no dieviem-radītājiem] iedeva mums eboku. Reiz... viņš pamanīja... pigmeju Bitamu, kas vāca augļus augstu Atanga kokā. Un viņš padarīja tā, ka tas nokrita. Pigmejs nomira, un Zeims pārnesa tā garu pie sevis. Zeims nogrieza muskuļus un kāju mazos pirkstiņus no pigmeja ķermeņa, bet pēc tam iestādīja tos dažādās vietās mežā. Un šais vietās izauga ebokas krūmi.”
Pigmeja sievu sauca par Atangu. Padzirdējusi, ka tās vīrs miris, viņa devās tā ķermeņa meklējumos. Galu gala pēc daudziem piedzīvojumiem, Atanga nonāca pie alas pašā meža biezoknī. Un alā viņa atrada cilvēka kaulu čupiņu.
„Ieejot iekšā, viņa piepeši sadzirdēja balsi – ļoti līdzīgu sava vīra balsij, - kas painteresējās, kas viņa ir, no kurienes nākusi un ar ko gribētu parunāt. Balss viņai deva padomu palūkoties uz to vietu, kas atradās pa kreisi no alas ieejas. Tur auga eboka. Balss pavēlēja sievietei ēst auga saknes... Viņa tā arī izdarīja, pēc kā sajutās pagalam nogurusi... Un tad balss teica tai, lai tā pagriežas. Kauli, kas gulēja alā, bija kaut kur pazuduši, bet to vieta stāvēja Atangas vīrs un citi mirušie radinieki. Tie runājas ar viņu un deva tai [jaunu] vārdu – Disumba. No tiem viņa uzzināja, ka uzgājusi augu, kas ļauj cilvēkiem redzēt mirušos. Tas tad nu arī bija pirmo bviti apgaismojums. Lūk, kādā veida ļaudis guva iespēju tikties ar mirušajiem un izprasīt viņiem padoma.”

Tagad. Tagad miljoniem Zairas, Kamerūnas un Gabonas iedzīvotāju ir neuzņēmīgi pret kristiešu un musulmaņu misionāru pūlēm pievērst savām reliģijām. Šie cilvēki ir uzticīgi savam bviti kultam.
Ibogas miza un ibogēna hidrohlorīds ir atzīti par narkotiskām vielām ASV – iekļauti 1.sarakstā kopā ar LSD, kokaīnu un heroīnu, un kā tādi aizliegti. Tikām Lielbritānijā un veselā virknē citu Eiropas valstu to var brīvi iegādāties īpašās botāniskās noliktavās. Speciālisti to mēdz izmantot terapeitiskos nolūkos.

Tabernanthe iboga. Iboga pieder Apocynacea (kutrovije) saimei. Auga miza satur vairāk kā duci neparastu vielu, kas pieder pie indālu alkaloīdiem. Viens no tiem ir ibogēns – spēcīgs halucinogēns, kas tieši arī vainojams vīzijās. Halucinogēnā viela ibogēns atrodas auga saknes mizā. Ibogēns pieder pie triptamīnu grupas vielām, jo tam ir triptamīna (aminoskābes triptofāna atvasinājums) pamats.

Ibogas iedarbība. Parastā ibogas iedarbība ir tāda, ka redz mirušos, pat vairākas paaudzes iepriekš. Tie kļūst par pavadoņiem garu pasaulē. Tomēr, lai iegūtu gaišredzības spēju, nepieciešams burtiski saindēties ar ibogu. Tamdēļ vienmēr pastāv pārdozēšanas briesmas.

Zinātne. Saskaņā ar kvantu fizikas teorijām šī Cita realitāte jeb Tā Puse pilnīgi ietver mūsējo, iespiežoties visos tās aspektos. Konservatīvā zinātne strikti noraida šo citu pasauļu esamību, uzskatot, ka darīšana ir tikai ar narkotiku izsauktām halucinācijām.

Bviti kults Kamerūnā. To lieto bviti („priekštecis” vietējā valodā) kultā Kamerūnā tādu dievkalpojumu laikā, kas atgādina kristīgos.
Par bviti kulta narkotisko aspekti gan zināms visai maz. To pētījis itāļu etnobiologs Džordžo Samorini, kas noskaidrojis, ka dunas sēni ēd kopā ar augļiem, lai miega laikā izsauktu vīzijas.
Bviti kulta sekotāji izlieto milzīgus daudzumus ibogas savu ceremoniju laikā. Tie var pat 4 dienas pēc kārtas barot ticīgos veselām karotēm. Svētnīcas ierobežotā teritorija ir cilvēka ķermeņa formā. Altāris, kur dod ibogu, atbilst galvai.

Saites.
Narkotiskie kulti.