Bremze, bremzēšana
Ierīce mašīnas vai tās elementu ātruma samazināšanai, apstādināšanai vai noturēšanai vajadzīgajā stāvoklī.
Bremzes plaši lieto automātiskās darbmašīnās, transporta un celšanas mašīnās, izveidojot - kopā ar bremžu piedziņas un vadības ierīcēm - bremžu sistēmas. Kustības palēnināšanai tajās izmanto arī dzinēja darbības režīma maiņu. Bremžu sistēmas darbības drošumu palielina, atsevišķas ierīces dublējot un papildinot ar kontrolierīcēm. Celšanas mašīnu mehānismos kravas noturēšanai lieto bremžu sistēmas, kas parasti ir slēgtas un atveras tikai cēlējmehānisma darbības laikā.
Pēc darbības principa izšķir mehāniskās (berzes), hidrauliskās, elektromagnētiskās, aerodinamiskās un reaktīvās bremzes.
Mehāniskās bremzes. Tajās izmanto berzes spēku, kas rodas starp kustīgo (rats, disks, veltnis) un bremzējošo (klucis, disks, lente) elementu. To saskarvirsmas gatavo no friktīviem materiāliem ar lielu berzes koeficientu, augstu nodilumizturību un siltumizturību. Mehāniskās bremzes darbina, ar mehānisko, hidraulisko, pneimatisko vai elektrisko piedziņu saspiežot to elementus.
Hidrauliskās bremzes. Tajās bremzētājspēku rada šķidruma plūsmu hidrodinamiskā pretestība.
Elektromagnētiskās bremzes. Tajās parasti izmanto mainīga elektromagnētiska lauka inducētās strāvas lauka pretdarbību.
Aerodinamiskās bremzes. Tās palielina ātrā kustībā esoša ķermeņa frontālo pretestību (bremzspārnis, izplētņu sistēmas).
Reaktīvās bremzes. Tās darbojas, radot kustības virzienam pretēji vērstu reaktīvo vilci.
Elektriskā bremzēšana. Bremzēšana, ko realizē ar elektrisko mašīnu. Tā strādā kā ģenerators - pārveido iekārtas kinētisko (potenciālo) vai arī pievadīto mehņisko enerģiju elektriskajā. Mašīnas elektromagnētiskais moments vērsts pretēji vārpstas griešanās virzienam un samazina tās griešanās ātrumu.
Elektrisko bremzēšanu izmanto arī darbam ar noteiktu vārpstas griešanās ātrumu - nolaižot kravu, elektriskajam transportam braucot no kalna. Parasti lieto ģeneratorbremzēšanu (rekuperatīvo elektrisko bremzēšanu), elektrisko bremzēšanu ar pretslēgumu (pretstrāvas elektriskā bremzēšana) vai dinamisko elektrisko bremzēšanu. Ģeneratorbremzēšanā vārpstas griešanās ātrums ir lielāks, nekā tam jābūt pēc elekriskās mašīnas slēguma shēmas motora režīmā, un ģenerētā enerģija tiek nodota elektriskajam tīklam. Ģeneratorbremzēšana ir visekonomiskākā un dod lielu elektrisko enerģijas ietaupījumu, piemēram, bremzējot elektriskajam transportam. Trūkums - var nobremzēt tikai līdz attiecīgajam elektromotora tukšgaitas ātrumam.
Elektriskā bremzēšana ar pretslēguma vārpstas virziens ir pretējs, nekā tam jābūt motora režīmā. To panāk, pārslēdzot shēmu pretējam griešanās virzienam vai pievadot enerģiju, kas griež elektriskās mašīnas vārpstu pretēji, nekā tas atbilst motora režīmam, piemēram, nolaižot kravu. Dinamiskajā elektriskajā bremzēšanā elektromotora enkuru atslēdz no elektriskā tīkla un pieslēdz bremzēšanas pretestībai vai slēdz īsi, asinhronajiem elektromotoriem pieslēdz pie samazināta līdzsprieguma. Dinamiskajā elektriskajā bremzēšanā un elektriskajā bremzēšanā ar pretslēgumu atbrīvotā enerģija izdalās siltuma veidā elektriskās ķēdes pretestībās.
Bremzes automobīlim ir vismaz divas neatkarīgas bremžu sistēmas - kājas bremze jeb darba bremzes (bremzēšanai kustībā) un rokas bremze jeb stāvbremze (noturēšanai uz vietas; iedarbojas uz pārnesumkārbas dzenamo vārpstu vai pakaļējo riteņu bremžu lokiem). Dažkārt iebūvē papildu bremzi, kas domātas galvenokārt bremzēšanai garos nobraucienos - t.s. palēninātājbremzes (kompresoru, elektriskās, aerodinamiskās), un rezerves bremzi. bremžu sistēma sastāv no divām galvenajām daļām - bremžu mehānismiem un bremžu pievada. automobīļos lieto disku un trumulu bremzes mehānismus ar mehānisko, hidraulisko, pneimatisko vai kombinētiem bremžu pievadiem. Bremžu hidrauliskajā pievadā var iebūvēt vakuuma vai hidrovakuuma pastiprinātājus.
Dzelzceļa bremzes. Dzelzceļa ritošais sastāvs aprīkots ar automātisko bremzi, kas sāk darboties, gaisa maģistrālē strauji krītoties gaisa spiedienam, piemēram, gaisa maģistrālei pārtrūkstot. Parasti tās iedarbina lokomotīves vadītājs. Automātisko bremzi var iedarbināt arī ar stopkrānu. lokomotīvēs, motorvagonos un pasažieru, daļēji arī preču, vagonos papildus ierīko rokas bremzi.
Pēc bremžu pievada automātisma bremzes iedalai pneimatiskajās un elektropneimatiskajās bremzēs, kas nodrošina efektīvāku bremzēšanu. Pēc bremzēšanas principa izšķir berzes un elektrisko bremzēšanu. Berzes bremzēšana notiek, bremžu klučiem piespiežoties pie riteņa virsmas, bremžu diskiem vai arī elektromagnētiskajām kurpēm piespiežoties pie sliedēm - magnētu-sliežu bremzes. Magnētu-sliežu bremzes ierīko pasažieru vilcienos, kuru ātrums ir lielāks par 160 km/st. Elektrisko bremzēšanu lieto ritošā sastāva vienībās ar vilces elektromotoriem.
Saites.
Bremzēšanas ceļš.
