Boduēns de Kurtenē, Jans (1845.-1929.g.)
Jan Baudouin de Courtenay.
Poļu valodnieks, Kazaņas lingvistiskās un vēlāk Pēterpils lingvistiskās skolas pamatlicējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1845.gada 13.martā.
Studējis Varšavā, Prāgā, Jēnā, Berlīnē, Leipcigā.
1868.gadā Leipcigas universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu.
1875.gadā Pēterpils universitātē ieguvis salīdzināmās valodniecības doktora grādu.
No 1875.gada Kazaņas universitātes profesors.
No 1883.gada Tērbatas universitātes profesors.
1887.gadā kļuva par Krakovas ZA korespondētājlocekli.
No 1893.gada Krakovas universitātes profesors.
1897.gadā kļuva par Pēterpils ZA korespondētājlocekli.
No 1900.gada Pēterpils universitātes profesors.
1918.-1929.gados Varšavas universitātes profesors.
Miris 1929.gada 3.novembrī.
Darbība. Vispārējās valodniecības un salīdzināmi vēsturiskās indoeiropeistikas ievērojamākais pārstāvis. Pētījis dzīvās valodas un dialektus (slāvu, arī lietuviešu un latviešu valodas); šķīris, bet nav pretstatījis valodu diahronisko un sinhronisko izpēti. Pamatojis statiskās (aprakstošās) analīzes nozīmi valodā kā sistēmas izpratnē.
Akcentējis valodu sociālo būtību. Ir viens no strukturālās valodniecības aizsācējiem, īpaši ietekmējis Prāgas jeb funkcionālās lingvistikas skolu. Viņš izveidojis fonētikas miju (alternāciju) un fonēmas teoriju, nošķirot runas skaņu no fonētiskās vienības - fonēmām.
Boduēna de Kurtenē atziņas XX gs. būtiski ietekmēja valodniecības, īpaši fonētikas attīstību.
Darbi. Vairāk kā 600 publikāciju, gandrīz visās Eiropas valodās. Rediģējis un papildinājis V.Dala "Dzīvās lielkrievu valodas skaidrojošās vārdnīcas" 3. (1903.-1909.g.) un 4. (1912.g.) izdevumu.
Boduēns de Kurtenē un Latvija. Viņa skolnieki ir A.Ābele un E.Blese. Strādādams Tērbatas universitātē, mācījies arī latviešu un igauņu valodas. Cīnījies pret aizliegumu iespiest lietuviešu (netieši arī latgaļu) grāmatas latīņu burtiem.
Saites.
Polija.
