Blastomēri
Blastos ("dīglis" - grieķu val.) + meros ("daļa" - grieķu val.).
Šūnas, kas rodas, dzīvnieku olšūnai drostalojoties.
Blastomēru apmēri katrā dalīšanās reizē samazinās. Ja dzeltenums olšūnā izvietojies vienmērīgi, tad daloties rodas vienāda lieluma blastomēri. Ja dzeltenums izvietojies nevienmērīgi, veidojas lieli blastomēri - makromēri (satur daudz dzeltenuma), mazi blastomēri - mikromēri (satur maz dzeltenuma) un vidēji lieli blastomēri - mezomēri.
Iespējams, teikts pētījuma publikācijā "Science," planārijām zuda nepieciešamība pēc centrosomām, kad tās evolūcijas gaitā mainīja agrīno embrionālo šūnu - blastomēru - dalīšanās orientāciju. Ja sākotnēji, plakantārpu evolūcijas agrīnajā posmā planāriju senčiem, tāpat kā citiem spirālveidīgo (Lophotrochozoa) virstipa dzīvniekiem tā bijusi spirālveida, tad vēlāk, nezināmu apstākļu ietekmē, planāriju blastomēras sāka dalīties bez noteiktas orientācijas.
