Bioģeoķīmija
Ģeoķīmijas nozare, kas pētī dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju biosfērā.
Bioģeoķīmijas pamatlicējs ir akadēmiķis V.Vernadskis.
Bioģeoķīmija aplūko nevis atsevišķus organismus, bet visu dzīvo vielu kopumā, kura ietekmē bioģeoķīmiskos procesus tieši vai netieši. Tieši dzīvā viela piedalās daudzu nogulumiežu (diatomītu, kaļķakmeņu) un kaustobiolītu (naftas, ogļu) kā arī atmosfēras sastāva veidošanā. Netieši ar oksidēšanās-reducēšanās reakciju starpniecību dzīvā viela sekmē Fe, Mn, S u.c. ķīmisko elementu izgulsnēšanos. Īpaši liela nozīme dzīvajai vielai kopā ar CO2 un H2O ir dēdēšanas procesos.
Svarīgākie bioģeoķīmijas uzdevumi ir biosfēras ķīmisko elementu aprites likumsakarību noskaidrošana, bioģeoķīmisko provinču nodalīšana, izrakteņu (metālu, naftas, gāzes) bioģeoķīmisko meklēšanas metožu izstrādāšana, dažādu ģeoloģisko laikmetu Zemes biosfēras rekonstruēšana (paleoģeoķīmija).
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
