Binoklis
Franču - binocle.
Optisks instruments, kas sastāv no diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem un ko lieto tālu priekšmetu aplūkošanai ar abām acīm.
Svarīgākie binokļa raksturlielumi ir palielinājums, izšķirtspēja, gaismasspēja, redzes lauka leņķis (šie lielumi sakrīt ar attiecīgajiem tālskata parametriem), kā arī plastiskums - attiecīsba starp binokļa palielinājuma reizinājumu ar objektīvu atstatumu un acu atstatumu. Plastiskums raksturo binokļa stereoskopiskumu.
Galileja binokļa konstrukcijas pamatā ir Galileja tālskati un tas dod tiešu attēlu; tam ir liela gaismasspēja, taču mazs redzes lauks. Ražo Galileja binokļus ar palielinājumu 2,5-4 reizes (teātra binokļi).
Prizmātiskā binokļa konstrukcijas pamatā ir Keplera tālskati un tas dod apgrieztu attēlu; tieša attēla iegūšanai prizmātiskajā binoklī iebūvēta apgriezējsistēma. Prizmātiskie binokļi ir nelieli, ērti lietojami, ar lielu redzes lauku, paaugstinātu plastiskumu. Toas izgatavo ar palielinājumu no 3 (teātra binokļi) līdz 22 reizēm (astronomiskie vai jūras binokļi).
Saites.
Optika un optiķi.
