Brūces
Latīniski - vulnus (vsk.).
Mehānisks ķermeņa audu bojājums, kam raksturīgs segaudu (ādas vai gļotādas) defekts, asiņošana un sāpes.
Nereti brūces iesniedzas dziļākos audos - muskuļos, kaulos, ķermeņa dobumos, locītavās, iekšējos orgānos.
Pēc iegūtā veida izšķir šādas brūces:
- grieztas;
- durtas;
- sistas;
- plēstas;
- šautas;
- kostas;
u.c.
Brūces var būt arī aseptiskas (galvenokārt operācijas brūces) vai inficētas.
Brūces var būt arī saindētas, piemēram, pēc čūskas koduma vai indīgu kaujas vielu iekļūšanas. sevišķi bīstamas ir tādas dzīvnieku kostas brūces, kas slimo ar trakumsērgu, jo tad ar dzīvnieka siekalām brūcē var iekļūt šādas slimības ierosinātājs.
Galveno brūču komplikāciju - anēmijas, šoka, infekciju, stingumkrampju, trakumsēgas novēršanai svarīga ir savlaicīga un pareiza brūces ķirurģiska apstrāde, asins apturēšana, profilaktiska potēšana pret stingumkrampjiem vai trakumsērgu.
