Blastula
Blastos ("dīglis" - grieķu val.).
Daudzšūnu dzīvnieka dīgļa attīstības stadija, arī dīglis šajā stadijā. Dīgļa attīstības stadija - līdz brīdim, kad cilvēka embrijs sastāv jau no vairākiem simtiem šūnu.
Ar blastulas izveidošanos beidzas drostalošanās. Blastulas uzbūve atkarīga no dzeltenuma daudzuma olšūnā un no drostalošanās tipa.
Blastulai ir siena - blastoderma, kas sastāv no šūnām, un dobums - blastocēle, kas pildīts ar serozo šķīdumu.
Celoblastulai (adatādaiņi, lancetnieks) siena vienkārtaina, dobums liels, atrodas centrā.
Amfiblastulai (apaļmutnieki, abinieki) siena daudzkārtaina, veģetatīvajā polā biezāka, dobums ekscentrisks.
Steroblastulai (vairākums molusku, daži tārpi) siena sastāv no lieliem blastomēriem, dobuma nav.
Diskoblastulai (haizivis, augstākās kaulzivis, rāpuļi, putni) dobums spraugveidīgs, atrodas starp dīgļa disku un nedrostalojošos dzeltenumu.
Periblastulai (daži kukaiņi) siena vienkārtaina, dobumu pilda nedrostalojies dzeltenums.
Zīdītājiem, arī cilvēkam, drostalošanās rezultātā rodas nevis blastula, bet blastocista.
