Biškrēsliņi, biškrēsliņu ģints
Tanacetum.
Asteru dzimtas ģints.
Daudzgadīgi lakstaugi. Lapas plūksnaini dalītas, pamīšas. Ziedu kurvīši skarveida vai vairogveida ziedkopās.
Ziemeļu puslodē ap 50 sugu, Latvijā - 2.
Parastais biškrēsliņš. Tanacetum vulgare. Indīgs augs, ko izmanto pret zarnu parazītiem. Bieži ceļmalās, upmalās.
Balzama biškrēsliņš. Tanacetum balsamita. Latvijā paretam audzē, pāriet savvaļā.
Tautas ticējumi.
3252. Bišu krēsliņu tumši dzeltānos ziedus, maisītus ar medu, latvieši lieto pret cērmēm.
/E. Birzmanis, Latv, ārstn. stādi, 1897./
3253. Brandvīnā iemērkti bišu krēsliņi derot pret cērmēm.
/R. Bērziņš, Annenieki./
3254. Biškrēsliņi lietojami cērmju nodzīšanai un arī vemšanai. Augiem jānoplūc galviņas, jāieber parasti siltā pienā un jāsavāra, cik vēlas, ne vairāk kā vienā stopā piena.
/J. Celmainis, Nīca./
3255. Biškrēsliņš aug dārzos. No tā lieto izžāvētus kā uzlējumu pret kāsu un kā sviedrējamu līdzekli. Agrāk biškrēsliņu tinktūru arī cenkšļu sāpēm un locītavu sāpēm, pumiem pie zirgiem. Tinktūru pagatavo šā: ņem izžāvētas biškrēsliņu saknes, divas saujas, pārlej ar pusstopu degvīna un nostāda uz 14 dienām siltā vietā, pēc kam izkāš un lieto kā ieberzējumu.
/K. Celmiņš, Balvi./
Saites.
Asteru dzimta.
