Biodegviela
Savulaik ar sajūsmu uzlūkotas kā naftas produktu aizvietotājas biodegvielas tagad arvien vairāk tiek pakļautas kritikai, jo to ražošana palielina pārtikas cenas, veicina mežu izciršanu un augsnes eroziju. Pastāv bažas, ka biodegvielu ražošanas tehnisko procesu rezultātā zemes atmosfērā ieplūst vairāk CO2 nekā tas rastos sadedzinot atbilstoša apjoma naftas produktus.
Pasaulē saražotā etanola daudzums no 2000. līdz 2007. gadam palielinājies 10 reižu.
Šobrīd eksperimentālai mikroorganismu cilmes biodegvielas iegūšanai visplašāk tiek izmantotas triacilglicerolus sintezējošas aļģes un Escherichia coli baktērijas. Krietni daudzsološāka ir korporācijas LS9 paspārnē attīstītā, taču vēl izstrādes fāzē esošā tehnoloģija, kas degvielas ražošanai izmanto ģenētiski modificētas E.coli baktērijas.
Raksti.
Biodegvielu audzēšana paātrina globālo sasilšanu.
No modificētām cianobaktērijām ražos biodegvielu.
