Aliens

Buvē sala

Bouvet Isle.
Nosaukta franču jūrasbraucēja Ž.Buvē de Lozjē vārdā.

Norvēģijai piedroša sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā. Viena no pasaules vientuļākajām salām, jo tuvākā sauszeme tai ir neapdzīvotie Antarktīdas krasti 1750 km attālumā.

Platība - 58,5 kvkm.

Ģeogrāfija. Vulkāna konuss 939 m vjl.
Līdz 120 m augsti klinšaini krasti.
Vulkāna konuss 939 m vjl.
Apledojums klāj 93% teritorijas - šļūdoņi ieslīd okeānā.

Atklāšana un izpēte. Salu atklāja 1739.gadā Ž.Buvē de Lozjē vadītā franču ekspedīcija. Pēc tam tika pazaudēta, jo nepareizi bija atzīmēta kartē.
Nākamajās simtgadēs sala ir apmeklēta tikai dažas reizes un to darījušas īpaši aprīkotas ekspedīcijas, dažas no kurām arī centušās pasludināt to par savu teritoriju. Kuģu ceļu tuvumā nebija.
1964.gadā pētnieku komanda, kas tika salā izsēdināta no helikoptera, te atrada lielu noslēpumainu glābšanas laivu bez pasažieriem. Laivas aprīkojums un  pārtikas rezerves tika uzietas salas iekšienē. Laiva bija labā stāvoklī, bez sūcēm un citiem bojājumiem. No kurienes tā atpeldējusi un kur palikusi ekipāža, tā arī palika noslēpums. 
1979.gada 22.septembrī novērošanas stacijas šai apvidū fiksēja kodolsprādzienu. 1981.gadā tika fiksēts vēl viens kodolizmēģinājums. Tomēr noslēpumā palicis tas, kas tos sarīkojis, jo neviena valsts tā arī nav uzņēmusies par to atbildību.

Daba. Subantarktisks klimats, apledojums.
Salu apdzīvo tikai roņi un pingvīni.
Vietām sūnas un ķērpji.

Un tomēr Buvē salai ir pat savs interneta domēns - bv.

Aplūkojamie objekti.
Viena no salas interesantākajām apskates vietām ir pamesta metereoloģiskā stacija.
Norvēģu vaļu mednieku bāze.

Saites.
Norvēģija.
Atlantijas okeāns.