Boriss Godunovs (1598.-1605.g.)
Krieviski - Бори́с Фёдорович Годуно́в. Murza Guduns.
Pēdējais Maskavijas čingizīdu dinastijas lielkņazs no 1598. līdz 1605.gadam.
Radniecība. Sieva - Irina Godunova. Mira 44 gadu vecumā. Viņas atliekas saglabājušās sarkofāgā, kas paglābts no Debesbraukšanas klostera Kremlī. Tajās uziets daudzkārt lielāks arsēna, svina un dzīvsudraba saturs, nekā tam būtu jābūt normā. Tomēr, visdrīzāk, šeit nav notikusi indēšana, bet gan ārstēšanās ar tai laikā populārajām svina u.c. ziedēm.
Meita - vienīgais caru pāra bērns bija šī meitiņa. Līdz ar to nebija reāla troņa mantinieka un ar to izbeidzās Rūriku dinastijas valdīšana Maskavijā.
Dēls - Fjodors II Godunovs.
Dzīvesgājums. Tā laika faktiskais Krievijas ķeizars, un pēdējais maskaviešu valdnieks no Rūriku dzimtas (???).
Dzimis ap 1552.gadu.
Kāpis Maskavijas tronī 1598.gada 17.februārī.
Divus gadus veco epileptiķi Dmitriju izsūtīja trimdā uz Ugļiču. 1591.gadā, kad Dmitrijam bija 8 gadi, viņu atrada pagalmā ar pārgrieztu rīkli. Sākas juku laiki. Dmitrijs vēlāk tika izsludināts par svēto.
Iekšpolitika. Balstījās uz dienesta muižniekiem un ārpilsētas turīgajiem slāņiem. Centās pārvarēt saimniecisko sabrukumu, pastiprināja dzimtbūšanu - aizliedza zemniekiem pāriet pie cita kunga; noteica, ka aizbēgušo zemnieku atļauts meklēt 5 gadus.
1601.-1603.gadu bads saasināja šķiru cīņu - Hlopka sacelšanās 1603.g.
Viltusdmitrija I iebrukums 1604.gadā novājinaja Borisa Godunova varu.
Ārpolitika. Daļēji izdevās kompensēt Livonijas kara sekas - atguva Ivangorodu, Jāmu, Korelu, Koporji, Orešeku.
Boriss Godunovs veicināja Sibīrijas un Dienvidkrievijas zemju kolonizāciju. Krievi okupēja samojedu un ostjaku zemes polārajos apgabalos Sibīrijā, iekaroja Tomskas hanisti.
1604.gadā B.Godunovs nosūtīja delegāciju uz Gruziju ar domes muižnieku Mihailu Tatiščevu (Михаил Татищев) priekšgalā, citu jautājumu starpā arī ar mērķi sarunāt kopēju cīņu pret Dagestānas valdniekiem.
Godunovs un Pareizticīgo baznīca. Par pirmo patriarhu ievēlēja metropolītu Ījabu (1589.-1605.g.), ko šajā amatā izvirzīja Boriss Godunovs.
Neražas gadi Godunova valdīšanas laikā. 1600.gada februārī Peru notika vulkāna Vainaputina izvirdums, un tas noveda pie pelnu uzkrāšanās Zemes atmosfērā, kas, savukārt, pēc metereologu domām, izprovocēja t.s. mazo ledus laikmetu. Krievu vēsturnieki apgalvo, ka tieši tas izsaucis lielas neražas 1601.-1603.gados Krievijā un vēsturē iegājuši kā lielas neražas un bada laiks. Zīmīgi, ka šīs nelaimes turpinājās vairākus gadus pēc kārtas - vasarā lietusgāzes turpinājās pa vairākām nedēļām. Pirmais sniegs Centrālajā Krievijā uzsniga septembrī. Borisa Godunova valdība centās mīkstināt nelaimes sekas, taču resursu tai nepietika. Daudzi muižnieki sāka padzīt savus kalpus un dzimtzemniekus tikai ekonomijas dēļ, lai tos nebarotu. Tiem neatlika nekas cits kā vien iet razbainiekos. Drīzi vien sākās varena sacelšanās atamana Hlopka Kosolapa (Хлопoк Косолап) vadībā, kuru ar grūtībām apspieda 1603.gada augustā - izšķirošajā kaujā gāja bojā ķeizara karaspēka komandieris Ivans Basmanovs (Иван Басманов). Tomēr šī sacelšanās bija tikai sākums veselai virknei līdzīgu notikumu un daudziem viltvāržiem, kas centās tikt pie varas ar svešu armiju palīdzību. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka cēloņi bija Eiropas zemju pārapdzīvotība un nespēja ar primitīvo lauksaimniecību nodrošināt pārtiku tādam cilvēku daudzumam. Grūti pateikt, cik ļoti to var attiecināt uz tā laika Krieviju.
Cīņa pret Viltusdmitriju I. 1604.gadā Maskavijā iebruka Viltusdmitrija I vadītais poļu-leišu karaspēks. Tā paša gada beigās zviedru karalis Kārlis IX piedāvāja Borisam Godunovam militāru palīdzību pret poļu atbalstīto Viltusdmitriju I, pretī par to prasot Jānilindu u.c. teritorijas Ingrijā.
Polijas un Lietuvas apvienotās valsts uzbrukums Maskavai beidzās ar poļu un lietuviešu karaspēka sakāvi, bet arī Maskavas valstība bija tuvu jaunam sabrukumam.
Mira 1605.gadā, laikam dabiskā nāvē.
Atradumi. Viņa atliekas tika glabātas kādā Krievijas muzejā, bet tad pēc patriarhu sūdzības tika atdotas Krievu pareizticīgo baznīcai. Kopš tā laika nav vairs zināms, kur tās atrodas un kādā stāvoklī. Baznīca atbild, ka tā nav muzejnieku darīšana.
Saites.
Krievu ķeizari (?-1917.g.).
