Basku valoda
Tā pastāv atsevišķi un nav klasificēta Eiropas valodu vidū. Tuvāk pārbaudot, tā nav tuva arī ar Amerikas indiāņu valodām, lai gan ar tām ir vairāk līdzības nekā ar indoģermāņu valodām, ar kurām basku valodai nav nekā kopīga vispār.
Tās radniecība ir dīvaina: basku valodas konstrukcija ir līdzīga citām aglutinatīvajām valodām, piemēram, kečvu (inku) valodai un urāliešu un altajiešu grupai – somu, igauņu, ungāru un turku valodai. Šīs valodas veido ļoti garus vārdus, kuros ietilpst artikuli un citas aktīvas valodas sastāvdaļas. Taču basku valoda atgādina arī polisintētiskā tipa valodas – Amerikas indiāņu, eskimosu u.c., kuru lingvistiskā īpatnība ir salikts vārds, kas jau ir teikums.
Daži basku vārdi varētu nākt vēl no kromņjoniešu laikiem:
griesti – „alas virsotne”
nazis - „akmens, kas griež.”
Tomēr basku valoda nav ietekmējusies no kādas citas vai kādu citu ietekmējusi. Tā ir interesants relikts – dzīva fosīlija. Iespējams, pirmsledus laikmeta Eiropas valodu pārstāve.
Saites:
Baski.
Lingvistika.
