Bess
Dievība senēģiptiešu mitoloģijā, kas sargā cilvēkus, to ģimenes un mājokļus no nelaimēm. Analogs eiropiešu mājas gariņiem.
Raksturojums. Bess seno ēģiptiešu mitoloģijā ir dievība [ arī kopnosaukums vairākām dievībām ], kuras funkcija bija ar savu neglītumu aizbaidīt ļaunos spēkus, aizsargāt cilvēkus un viņu mītnes.
Senie ēģiptieši ticēja, ka Bess padzen ļaunos garus, palīdz dzemdībās.
Ikonogrāfija. Besu attēloja kā punduri ar līkām kājām, bārdainu, neglītā grimasē izķēmotu seju.Tiek attēlots kā cilvēkveidīgs līkkājains punduris ar platu un neglītā grimasē izķēmotu seju, bārdains. Tika uzskatīts, ka tieši šis viņa atbaidošais izskats arī atbaida garus. Besa galvā parasti ir liela tiāra no spalvām vai lapām.
Reizēm tiek attēlots ar dūci rokās - "Bess-aha," "Bess-karavīrs," vai dojojošu ar mūzikas instrumentu rokā - "Bess-Hit," "Bess-Hat," "dejojošais Bess" kā jautrības atbalstoša dievība. Nazim un mūzikas instrumentam tā rokās bija jāiedveš bijība ienaidniekiem.
Teoloģija. Pundurveida dievs ēģiptiešu mitoloģijā un reliģijā. Ticēja, ka viņš ar savu ar savu atbaidošo, neglīto izskatu spēj nobiedēt ļaunos spēkus, garus, aizsargāt cilvēkus un viņu mājas. Priekšstati par cilvēkiem labvēlīgām pundurveida dievībām sastopami arī seno grieķu mitoloģijā (kabīri), kā arī R-Eiropas viduslaiku folklorā (rūķīši).
Atradumi. Besa statuetes amuletu veidā lielā skaitā atrastas Nīlas ielejā. Tās uzietas arī Urālos, Sibīrijā, Vidusāzijā.
Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.
