Beļģijas karaļi (1830.-patlaban)
Beļģijā monarha vara pašreiz ir neliela, tas tiek uzskatīts par valsti vienojošo simbolu, jo valstī ir izteikta šķelšanās starp flāmiski runājošajiem valsts ziemeļiem un franciski runājošajiem dienvidiem.
Leopolds I (1830.-?g.).
Dzīvesgājums. 1830.gadā Austrijas Nīderlandes lielākajā pilsētā Briselē sākās nemieri (Beļģijas katoļi pret pārējās Nīderlandes kalvinistiem). Nemiernieki uzaicināja par karali kādas mazas vācu valstiņas valdnieku Leopoldu.
Karalis pieņēma samērā brīvu konstitūciju, un revolucionāri izveidoja jaunu valsti, ko nosauca par Beļģiju.
Leopolds II. Tiek uzskatīts par 4.asiņaināko valsts līderi pasaulē (aiz Staļina, Mao un Pola Pota), jo ārkārtīgi asiņaini apspiedis vietējos iedzīvotājus Beļģijas Kongo.
Alberts I.
Radniecība. Dēls - Leopolds III.
Dzīvesgājums. Alberts I vienmēr interesējās par profesora O.Pikara darbiem un atbalstīja viņa pacelšanos stratosfērā 1931.-1932.gados.
Leopolds III.
Boduēns I (1951.-?). Baudouin. Koburgu dinastijas karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1930.gada 7.septembrī.
Kāpis tronī 1951.gadā.
Alberts II (1993.-2013.g.).
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 1993.gada 9.augustā.
Pēc pēdējām vēlēšanām ar visu karaļa vidutāja lomu valdība netika izveidota 541 dienu, kas bija jauns rekords.
2013.gadā 79 gadu vecumā paziņoja, ka atstāj troni, nododot to savam 53 gadus vecajam dēlam princim Filipam. Beļģijas karaļiem tas ir neparasti, jo viņš ir pirmais starp tiem, kurš brīvprātīgi atsacījies no valdīšanas.
Filips (2013.-pašreiz).
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 2013.gada 21.jūlijā pēc tam, kad no varas 79 gadu vecumā atteicās viņa tēvs un karalis Alberts II.
Flāmi šo karali uztver ar neuzticību, jo viņš vājāk prot šo valodu.
2014.gadā parakstīja likumu, kas atļauj eitanāziju veikt arī bērniem.
Saites.
Flāmi.
