Behdeta/Kanopa
Behdeta. Atrodas uz „galvenā meridiāna,” platums 30gr.30’. Nav arheoloģiski izpētīta.
Kanopa. Pilsēta nosaukta par godu mikēniešu flotes jūrniekam, kas 1183.g.pmē., atgriežoties no Trojas, nokļuva Ēģiptes piekrastē. Te, 12 jūdzes uz ZA no nākamās Aleksandrijas atrašanās vietas, viņš nomira. Pēc Skilasa ziņām, Menelajs iemūžināja mirušā piemiņu ar vienu no Argo zvaigznāja zvaigznēm.
Aristīds saka, ka pilsētas nosaukums cēlies no koptu Kahi Nub – „zelta zeme.”
Pilsētu arī sauca par Vazn („svars”) un Hadar („zeme”) arābu valodā. Kā arī retākos vārdos - Ponderosus un Terrestris no latīņu valodas. Erastofēns pilsētu sauca par Perigeju („zemei tuvo”).
Sengrieķu vēsturnieks Eināpijs vēsta, ka kristieši nopostījuši šeit esošās senās svētnīcas. Lai no turienes izdzīvotu pagānus, pilsētā tika nometināti melni mūki.
Atrašanās vieta. Ēģiptes ziemeļu piekrastē. Tagad tās vietā ir Al Bekuras (Abukīras) ciems. Ir versija, ka pilsēta uzcelta vietā, kur projicējas Argo zvaigznāja. Behdeta laikam tomēr atrodas mazliet uz austrumiem no Kanopas.
Vēsture. Agrāk šai vietā atradās Behdeta – galvenā pirmsdinastiskās Ēģiptes pilsēta. Tā bija ārkārtīgi sena un dibināta pirms 3200.g.pmē.
Šai pilsētā Ptolemajs vēroja zvaigznes. Līdz Aleksandrijas dibināšanai šī bija grieķiem svarīgākā pilsēta Ēģiptē.
1798.gada 1.augustā pie šīs vietas admirālis Nelsons cīnījās Nīlas kaujā. 1799.gadā šeit Napoleons sakāva turkus.
Atklāšana un izpēte. Nogrimusi pilsēta, kuras atrašanās vietu arheologi jau ir noteikuši, taču nekādi atradumi vēl nav tikuši izcelti (???).
Objekti.
Serāpija svētnīca.
Saites.
Senā Ēģipte.
