Bordžijas kodekss
Borgia.
Tlaksakalteku pirmskolumba bilžu manuskripts.
Atrašanās vieta. Roma.
Raksturojums. Pats slavenākais un labāk saglabājies maiju kodekss. No visas Vidusamerikas, kurā spāņu ierašanās laikā pastāvēja vairākas augsti attīstītas kultūras ar dažāda veida rakstību, ir saglabājušās tikai ap 20 grāmatas, no kurām neapstrīdami īsti ir vien pieci Bordžijas manuskriptu grupai piederīgie.
Forma. Saliekas ermoņikas veidā. Sastāv no 39 lapām, kuru izmēri ir 27 x 26,5 cm. Lapas abpusēji aprakstītas. Izvērstā veidā tā garums ir 10 m.
Saturs. Tā kā maiju rakstība nav atšifrēta, tad nojausma par kodeksa saturu ir stipri aptuvena. Optimistiskākie pētnieki apgalvo, ka daudz maz iztulkota varot tikt uzskatīta viena trešdaļa rakstu darba.
Bordžijas kodeksā vairākās lappusēs attēlotas iegarenas būtnes, kas pārklātas ar zvaigznēm. Šīs būtnes tiek identificētas gan kā Piena ceļš, gan kā dieviete Citlalikue (“zvaigžņu svārki”), “zvaigžņu dieviete,” gan kā vairāku dievu, tostarp Venēras dieva Kecalkoatla, māte.
5.lpp. Bordžijas kodeksa 5.attēlā redzams, kā Kecalkoatls iznāk no dievietes Citlalikues vēdera. Šī aina tiek interpretēta kā “Venēras tranzīts pāri Piena ceļam.” Kā norāda Graurs, lai gan Bordžijas kodeksa autori nebija kontaktējušies ar senajiem ēģiptiešiem, līdzīgi tēli (iegarenas, ar zvaigznēm klātas dievietes) un līdzīga mitoloģija (Piena ceļš, kas dzemdē nozīmīgus dievišķus debess ķermeņus), kas parādās divos kontinentos, kurus šķir ne tikai okeāns, bet arī tūkstošiem gadu, liek domāt par universāliem motīviem. Taču katra kultūra šos motīvus interpretējusi atšķirīgi.
30.lpp. Te, iespējams, detalizēti attēlota šūna (hipotēzi izvirzīja Helmūts Hammers, mākslinieks-grafiķis no Forhaimas Vācijā). Zīmējumā ir 20 dienu simboli, kuri sakrīt ar aminoskābju skaitu, kuras ņem dalību organisma izveidē. Aminoskābes sagrupētas 4 grupās, kuras varētu atbilst ūdeņradim, ogleklim, skābeklim un slāpeklim, t.i. elementiem, bez kuriem nav iespējama aminoskābju pastāvēšana. Labi izzīmēts ir šūnas apvalks ar membrānām un receptoriem. Savijušies elementi šūnas centrā varētu simbolizēt DNS.
Vecums. Zinātnieki to nav noteikuši.
Autors. Diezgan noteikti zināms vienīgi tas, ka rokraksts tapis Čolulā.
Saites.
Maiju rakstu avoti.
