Bernardīns de Sāguns (1500.-1590.g.)
Spāniski - Bernardino de Sahagun.
Franciskāņu misionārs, spāņu misionārs un iekarotās Meksikas iezemiešu pētnieks.
Dzīvesgājums. Ieradās Meksikā 1529.gadā, aktīvi darbojās Meksikā un blakusesošajās zemēs. Iemācījās tolteku valodu un aktīvi aicināja indiāņus stāstīt savu folkloru. Tā rezultātā tapa grāmata Historia general de las cosas de Nueva Espana. Pteicoties Sahaguna darbiem mums daudzos sīkumos zināms par Acteku civilizāciju.
Pateicoties Sāgunam, saglabājies pirmais peijotas kaktusa lietošanas apraksts no XVI gs., tas apraksīts grāmatā „Jaunās pasaules vispārējā vēsture.”: „...šī velnišķā sakne izsauc šausmīgas vai jautras vīzijas tiem, kas to ēd vai dzer.” Mūkam iebilda spāņu karaļa Fīlipa II leibārsts Francisko Hernandess: „Šai saknei piedēvē apbrīnojamu iedarbību... Tas, kas to lieto, iegūst dievišķas spējas pareģot nākotni.”
Darbi.
Historia general de las cosas de Nueva Espana. Iemācījās tolteku (nauatlu) valodu un aktīvi aicināja indiāņus stāstīt savu folkloru. Tā rezultātā nauatlu valodā tapa šī grāmata.
Florences kodekss. 2400 lappusēm uzrakstīto, 12 grāmatās sakārtoto, ar vairāk nekā 2000 attēliem ilustrēto Florences kodeksu, kuru franciskāņu misionāra Bernardīna de Sāguna uzraudzībā sāka rakstīt 1545.gadā un turpināja papildināt un labot līdz viņa nāvei 1590.gadā -, bija uzrakstījuši eiropiešu izglītību guvuši indiāņi, nereti bijušie rakstveži un grāmatu gleznotāji un tās bija īstas enciklopēdijas. Šajās enciklopēdijās vienuviet bija apkopota informācija par actekiem - „Saules cilvēkiem,” kuri bija ieradušies no ziemeļiem un 200 gadus valdīja Meksikā, izveidodami vareno un lielo Acteku impēriju, kura pastāvēja līdz 1521.gadam.
