Bulgāru kino
Nacionālais kinematogrāfs sāka attīstīties 1910.gadā, kad tika uzņemtas dokumentālās filmas un kinohronikas.
1915.gadā režisors V.Gendovs uzņēma pirmo bulgāru aktierfilmu "Galantais bulgārs."
Pēc diktatūras nodibināšanas veidotas galvenokārt komercfilmas.
1933.gadā uzņemta pirmā bulgāru skaņufilma "Vergu dumpis" - režisors V.Gendovs.
Pēc II Pasaules kara un sociālisma nodibināšanas 1948.gadā nacionalizēja kinorūpniecību un kinoteātrus.
1950.gadā uzņemta pirmā pēckara pilnmetrāžas filma "Bēgšana no nebrīves" (režisors B.Borozanovs).
40.gadu beigās - 50.gadu sākumā bulgāru kinematogrāfijā dominēja filmas par nacionālo atbrīvošanās karu, partizāņu cīņām II Pasaules kara laikā - "Trauksme," "Septembra varoņi (abām režisors Ž.Žandovs).
Paplašinājās sakari ar citu zemju kinematogrāfistiem - vairāk gan no sociālistisko valstu nometnes. Kopā ar PSRS uzņemtas filmas "Šipkas varoņi," "Vēstures mācība," "Priekšvakarā."
60.gadu sākumā režisori savos darbos centās savienot sabiedrisko problēmu risinājumu ar cilvēka psiholoģijas attēlojumu. R.Valčanova filmas iezīmēja poētisko novirzienu bulgāru kinematogrāfijā - "Pirmā mācība," "Saule un ēna."
Ievērojamus kinodarbus veidoja B.Žeļazkova, V.Radevs, N.Korabovs.
60.gadu beigās un 70.gados bulgāru filmas kļuva filozofiskākas, pilnveidojās mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Panākumus guva M.Andonova filmas "Baltā istaba," "Āža rags;" Ļ.Šarlandžijeva "Mandeļu smarža;" V.Radeva "Visgarākā nakts," "Melnie eņģeļi," "Nosodītās dvēseles;" B.Žeļazkovas "Pēdējais vārds," "Baseins;" H.Hristova un T.Dinova "Ikonostass."
Bulgārijas multiplikācijas kino attīstībā liela nozīme fežisora T.Dinova daiļradei.
Ievērojami bulgāru kinoaktieri: K.Conevs, S.Danailovs, M.Dragomanska, G.Georgijevs-Gecs, G.Kalojančevs, A.Karamitevs, N.Kokanova, K.Paskaleva, E.Radeva, D.Tončeva.
1979.gadā uzņemtas 17 aktierfilmas.
Saites.
Bulgārija.
