Bruņinieku ordeņi
Krusta karu laikā XII-XIII gs. izveidotās militārās mūku apvienības, kas katoļu baznīcas vadībā cīnījās pret citticībniekiem un iekarotajās zemēs izplatīja kristietību.
Ordeņu brāļi gan deva mūkiem obligātos šķīstības, paklausības un nabadzības solījumus, gan arī apbruņoti piedalījās karos. Ordeņu priekšgalā bija ordeņu brāļu kopsapulcēs (kapitulos) ievēlēti un pāvestu apstiprināti lielmestri vai mestri. Tiem bija pakļauti ordeņu priori, maršali, provinču komturi, fogti u.c. amatpersonas.
Iekarotajās zemēs ordeņi sarausa lielas bagātības, vairoja tās ar augļošanu, nežēklīgu zemnieku ekspluatāciju un kļuva par feodālās pasaules ievērojamāko ekonomisko un politisko spēku. Pēc centralizētas varas nostiprināšanās Eiropas valstīs bruņinieku ordeņi zaudēja savu nozīmi.
Daži no tiem, piemēram, Teitoņu ordenis, pastāv joprojām.
Alkantāras ordenis.
Jāņa ordenis.
Kalatravas ordenis.
Livonijas ordenis.
Santjāgo de Kompastelas ordenis.
Teitoņu ordenis.
Templiešu ordenis.
Zobenbrāļu ordenis.
Saites.
Mūku ordeņi.
