Brāļošanās
Karojošo valstu kareivju protesta forma I Pasaules kara laikā.
Naidīgo armiju kareivji bez komandieru atļaujas satikās neitrālajā joslā un ierakumos. 1914.gada decembrī bija atsevišķi stihiski vācu un franču kareivju brāļošanās gadījumi.
Krievu un vācu kareivju brāļošanās pirmo reizi notika 1915.gada oktobrī.
Pēc Februāra revolūcijas brāļošanās aptvēra plašas kareivju masas. Lielinieki atbalstīja brāļošanos, aicināja organizēti pretoties pret imperiālistisko karu, turpretī mazinieki un eseri prasīja bargi sodīt beāļošanos dalībniekus.
1917.gada vasaras uzbrukuma neveiksme pastiprināja brāļošanos krievu armijā.
Rīgas frontē brāļošanās sākās 1916.gada pavasarī, piedalījās arī latviešu strēlnieki.
Brāļošanās veicināja revolucionāru noskaņojumu krievu un vācu armijās. Pč Oktobra apvērsuma kara revolucionāro komiteju vadītā un organizētā brāļošanās sekmēja pamiera noslēgšanu starp Padomju Krieviju un Vāciju.
Saites.
I Pasaules karš (1914.-1918.g.).
